Populārākie mīti par pitbulterjeriem  (12)

Jāsāk ar to, ka man pašai savulaik bija pitbulterjers, tādēļ varu to apgalvot. Kad iegādājāmies, neko īpaši sliktu gan par šiem suņiem nebiju dzirdējusi, vien to, ka vajadzības gadījumā pitbulterjeri ātri vien var nolikt pie vietas arī par sevi krietni lielāku pretinieku. Bet izvēlējāmies tieši pitbulterjeru, jo šie suņi gluži vienkārši šķita vispievilcīgākie – ar spēcīgu, atlētisku ķermeni un ārkārtīgi mīļām, nedaudz skumjām acīm.

Maiks ārkārtīgi mīlēja cilvēkus, ne tikai ģimenes locekļus, bet pilnīgi visus, bez izņēmuma. Gandrīz jebkuram garāmgājējam luncināja asti. Ja bija tāda iespēja, leca bučot seju. Ne pret vienu cilvēku ne reizi visa sava mūža laikā neizrādīja ne mazāko agresijas pazīmi. Sākumā mums tieši pretēji bija problēmas ar pārmērīgām mīlestības izpausmēm. Viņš ar tādu sparu leca bučoties, ka gandrīz apgāza no kājām. Es pat vienreiz tā tiku pie zilas acs.

Jāatzīst, Maiks ne vienmēr bija draudzīgs pret citiem suņiem, bet, visticamāk, neviens suns tāds nav. Ja sastaptais suns bija miermīlīgi noskaņots, Maiks nekad virsū nemetās. Abi saostījās un draudzīgi šķīrās. Taču vismazākā agresijas izpausme no otra suņa, teiksim, ierūkšanās, viņu varēja izprovocēt acumirklī mesties virsū. Tas nu gan. Taču tādēļ ir saimnieks un pavada, lai šādai situācijai neļautu pārvērsties asiņainā cīniņā.

Ar pitbulterjeru slikto slavu pirmo reizi sastapos, kad uzzināju, ka Maika mammīte Dollija tikusi nošauta kāpņu telpā. Kāds kaimiņš vienkārši bija izvilcis pistoli un nošāvis suni, kurš viņam absolūti neko sliktu nebija darījis, pat ne uzrūcis... Viņam, redz, vienkārši nebija paticis, ka "te tāds asinskārs briesmonis vazājas un apdraud cilvēkus."

Biju izbrīnīta: šī vienmēr miermīlīgā un draudzīgā kucīte un briesmonis?! Ne vismazākajā mērā! Jā, varbūt viņas izskats varēja nobiedēt, jo uz salīdzinoši mazā, bet ļoti muskuļotā rumpīša bija masīva galva ar ļoti iespaidīgiem žokļiem. Taču, kurš gan nezina teicienu: "Neskati vīru pēc cepures!" Šajā gadījumā var pārfrāzēt: nespried par suni pēc zobu lieluma. Tas notika pirms vairāk nekā desmit gadiem un toreiz tā arī neuzzināju, vai šāvējs saņēma kādu sodu par izdarīto, taču šis gadījums labi parāda, cik spēcīga ietekme uz cilvēkiem var būt mītiem un to izraisītām bailēm.

Lūk, portāls "Petfinder.com" atmaskojis populārākos mītus par pitbulterjeriem.

Patiesībā pitbulterjeriem nepiemīt nekāds specifisks fizisks vai ķīmisks mehānisms, kas liktu žokļiem nobloķēties. Ja salīdzina pitbulterjera un jebkuras citas šķirnes suņa galvaskausu, ar neapbruņotu aci var redzēt, ka tiem ir tāda pati uzbūve. Tomēr viena no pitbulterjera rakstura iezīmēm ir apņēmība. Lai ko pitbulterjers darītu, viņš to dara ar pilnu atdevi, un šīs īpašības dēļ reizēs, kad pitbulterjers ir iecirtis zobus pretinieka kažokā, ko ir apņēmies uzveikt par katru cenu, var rasties iespaids, ka viņam ir sakrampējušies žokļi.

Tas ir maldīgs stereotips, kas radies dažu traģisku gadījumu iespaidā, kad nepareizi audzināts suns sakodis citu suni vai cilvēku. Pēc dažiem suņiem tiek spriests par visu šķirni, kas, protams, nav pareizi. Patiesība ir tāda, ka katrs suns ir jāvērtē pēc viņa darbiem, nevis šķirnes. Ikvienas šķirnes suni ir iespējams izaudzināt par briesmoni. Nav no dzimšanas agresīvu suņu. Vaina ir cilvēkos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ dzīvnieku nepareizi audzina, speciāli attīstot agresiju.

Pitbulterjeriem un citiem tā dēvētajiem cīņas suņiem ir ļoti spēcīgi žokļi, ar kuriem suns spēj dzelžaini ieķerties pretiniekā un nelaist to vaļā, kā rezultātā upuris nereti vai nu iet bojā, vai tiek smagi sakropļots. Šī iemesla dēļ pitbulterjeri, nonākot nepareizajās rokās, var kļūt bīstami.

Agresija pret suņiem un agresija pret cilvēkiem ir divas pilnīgi dažādas lietas, kuras nevajadzētu jaukt. Ja vien pitbulterjers nav slikti socializēts vai mērķtiecīgi mācīts uzbrukt cilvēkiem, šīs šķirnes suņi ļoti mīl cilvēkus. Patiesībā pitbulterjeri var kļūt par vieniem no vismīlošākajiem, uzticamākajiem un draudzīgākajiem kompanjoniem, kādi vien var būt.