Ziņojām, ka Rugāju novadā naktī no 21. uz 22. maiju automašīna notrieca ķēvi, sadragājot drumslās dzīvnieka labās priekškājas "pēdas" kaulu. Zirgs, mokoties no sāpēm, uz lauka palīdzību gaidīja divas dienas, līdz no 330 kilometru attālā Salgales pagasta attraucās dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-ķepā" aktīvistes Iveta un Gundega Bideres un sāka smagu cīņu par ķēvītes dzīvību. Stāvokli sarežģīja tas, ka savainotajā kājā iekļuva infekcija. Svētdien, 7. jūnijā, rakstījām, ka infekcija sākusi atkāpties, un gan "MansDraugs.lv", gan citi Mairas līdzjutēji no sirds priecājās, ka zirdziņa atveseļošanās šķiet teju ar roku sasniedzama. Diemžēl uzvaras sajūta bijusi pāragra.
"Slikti. Vakar Maira pēc sistēmas apgūlās un necēlās. Ēdām, dzērām guļus kā pirmajās dienās," savā '"Facebook" profilā naktī no 7. uz 8. jūniju (no svētdienas uz pirmdienu) ierakstījusi dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-ķepā" aktīviste Gundega Bidere, kura jau vairāk nekā divas nedēļas nav atkāpusies no Mairas ne soli, dzīvojusi pie ķēvītes stallī, pat naktīs gulējusi blakus Mairai uz matracīša.
"Šodien izdevās tikt pie atsaitēm. Mehānismi, lai ķēvīti varētu iekārt stāvus, tika iegādāti, pašas siksnas mums aizdeva klīnika, bet ir slikti... Mairai nokrita nags ar visu kapsulu. Ļoti liela iespējamība, ka šī nakts mums būs pēdējā. Asaras birst kā pupas. Maira zem pretsāpju zālēm ir piecelta kājās un grauž burkānus.
Rīt (8. jūnijā) brauks vetārsts novērtēt stāvokli, bet procentuāli izglābt ķēvi ir gandrīz nereāli. Ja nags būtu palicis, tas saturētu kaulu. Ja nebūtu lūzuma, tad kapsulu ar nagu varētu mēģināt ataudzēt. Bet.... Ir tika daudz "ja"... Ja būtu pase, tad varētu izvest Mairu no valsts un braukt uz klīniku Vācijā, bet kurš gan ņems pretī zirgu bez izcelsmes un analīzēm, kuru nemaz pār robežu pārvest nedrīkst. Ja zāles būtu dotas uzreiz, ja mēs uzzinātu ātrāk... Ja...
Sajūtas ir, kā zinot, ka tūlīt vari zaudēt tuvu draugu, bet nevari neko līdzēt, kā vien būt blakus, iedot pretsāpju zāles, pasniegt ūdeni un teikt: "Viss būs labi." Kaut gan skaidri zini, ka labi diez vai būs. Šī būs gara nakts, garš rīts.
Paldies Kristai, kura brauca līdz, paldies šoferītim Andrim, paldies Jurim, Lindai un Lienei par cīņu, paldies jums, kas ziedoja un cerēja. Paldies Baibai, Līgai, Evitai par kopā pavadītām naktīm, cīnoties par Mairu. Paldies mammai (Ivetai Biderei), kura nepadevās un nepadodas joprojām.
Rīt (8. jūnijā) zvanīšu saimniekam ar jautājumu par eitanāziju, jo, līdz ko izies pretsāpju zāles un ja ķēvīti neizdosies iekārt atsaitēs, tad tā jau būs zirga mocīšana. Pagaidām domājam risinājumus."
Atgādināsim, ka sadziedēt Mairas labo priekškāju jau no sākta gala bija ļoti sarežģīti, jo "pēdas" kauls salūzis sīkās drumslās. "Ja kauls būtu salūzis divos vai trīs gabalos, uzreiz veiktu operāciju, savilktu ar skrūvēm un nekādu problēmu. Bet, tā kā drumslu bija tik daudz, tas diemžēl nebija iespējams. Vienīgā iespēja – gaidīt, kamēr kaut kas saaugs un tad likt skrūves. Situāciju, protams, sarežģī tas, ka zirga kājai uzlikt ģipsi nav iespējams, jo, tam pieceļoties, tas vienkārši neizturēs dzīvnieka svaru – 400 līdz 500 kilogramus – un salūzīs," stāstīja Gundega. Diemžēl savainotajā kājā iekļuva infekcija, tā sastrutoja un sapampa, kas vēl vairāk sarežģīja cīņu par Mairas dzīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
