No paša rīta Kuzja jau pirmais izstaigā Rīgas mēra kabinetu, pārbauda, vai viss ir kārtībā un tad dodas sagaidīt rātsnama saimnieku.
Rīgas mēra biroja darbinieki smej, ka kaķiem ir doti atbilstoši vārdi. Muris kā jau latvietis ir nedaudz kautrīgs un viņam netīk daudz komunicēt ar atnācējiem. Kuzja raksturīgi krievu tautībai uzvedas brīvi, nepiespiesti jebkurā kompānijā.
Nils Ušakovs stāsta, ka kaķi birojā jebkuru vietu uzskata par savu teritoriju, taču īpaši iecienījuši palodzes, jo tur var gozēties saulītē.
Murim un Kuzjam patīk arī visi krēsli pie lielā sanāksmju galda. "Politika ir sekojoša – ja te notiek pasākums, kas ir domāts Rīgas domes darbiniekiem, kur ir, teiksim tā, visi savējie, visi tos kaķus pazīst, tad viņi tepat arī guļ uz krēsliem. Protams, ja nāk cilvēki no citām iestādēm vai institūcijām, kaķi sēž blakus istabā," skaidro mērs.
Kuzja un Muris ir slaveni savas sugas pārstāvji. Reti kurš domes ārvalstu viesis nav neko dzirdējis par Rīgas kaķiem, tādēļ, tiklīdz ienāk mēra birojā, uzreiz lūdz, lai parāda kaķus.
Pagaidām neviens no domes darbiniekiem nav sūdzējies, ka kādam būtu tik traucējošā alerģija no kaķiem. "Tā ir paveicies – tiem, kuri šeit piedalās visās regulārajās sanāksmēs, nevienam nav sūdzību. Vienreiz bija žurnālists no ārvalstīm, kurš zināja par kaķiem, un viņš uzreiz pateica, ka viņam ir alerģija. Nu tad, nu ko – sēdēju ar viņu citā istabā," tā Nils Ušakovs.
Mērs stāsta, ka dokumentus parakstīt kaķi nekad netraucē. Gadoties gan kuriozi, ka kāds no murrātājiem piepeši izdomā sanāksmes laikā aiziet pastaigāties pa lielo galdu, ap kuru visi sēž, bet pie tā jau visi ir paspējuši pierast.
"Ir cilvēki Rīgas domē, kuri vienkārši dažreiz pa nedēļu atnāk šeit pasēdēt ar kaķiem un noņemt tādā veidā stresu," atklāj Nils Ušakovs.
Vislielākā slodze kaķiem ir Muzeju naktī, kad visi apmeklētāji bez izņēmuma, ienākot rātsnamā, gaida tikšanos ar Rīgas kaķiem. Kuzja jau zina savu Muzeja nakts dežūrposteni – uz Ušakova rakstāmgalda mēra ķēdes lielajā futlārī.
Rīgas mēram vienmēr ir patikuši kaķi, un arī mājās viņam ir savi mīluļi, tikai kopš marta mēneša, kad Ušakovu ģimenē piedzima mazais Toms, mēra mājas kaķi kādu brīdi dzīvo citur.
Savukārt domes mīluļi Muris un Kuzja ir izstrādājuši viltīgu kārumu iegūšanas plānu. Visu savu maigumu viņi izrāda pirmajam, kurš ierodas darbā. Pirms aiziešanas bērna kopšanas atvaļinājumā, tā bijusi Nila Ušakova biroja vadītāja un sieva Ivetra Strautiņa-Ušakova.
"Viņi gaidīja Ivetu. Viņa kā biroja vadītāja viņus baroja ar īpaši garšīgām lietām," stāsta mērs.
Abi parasti no paša rīta tup līdzās durvīm uz viena no dīvāniem, kas atrodas pie pelēkas stikla sienas, kurā ir viena samērā šaura, caurspīdīga, horizontāla josla, un skatās caur to – nāk kāds vai nenāk. Gaida kādu našķi.
"Ārsts pateica, ka viņi ir kļuvuši resni, ka vajag viņus kaut kādā veidā trenēt, un uzdāvināja mums speciālu trenažieri," atklāj mērs.
Trenažieris ir starp diviem vertikāliem dēlīšiem iestiprināts cilindriņš ar tukšu vidu, kurā var iebērt sausās barības graudiņus. Cilindra sānos ir daži nelieli caurumiņi, un, ja to ar ķepu griež, graudiņi pa vienam diviem birst ārā.
"Nākamajā dienā es atnācu – sēž viena darbiniece, griež pati to riteni, lai kaķus pabarotu, jo viņi bija sliņķi un to negribēja darīt. Līdz ar to tā nu sanāca, ka trenažieri izmantoja nevis kaķi, bet sekretāre," smejas Nils Ušakovs.