Septiņas iecienītas latviešu dārza puķes

Lai arī spilgti oranžās kliņģerītes (Calendula) ir viengadīgs augs, tas salīdzinoši īsajā laika periodā izaug 40-50 cm augstumā ar lapu rozeti un ziedstublāju. Kliņģerīšu ziedi mēdz būt tumši vai oranždzelteni un pat citrondzelteni, atkarībā no šķirnes, turklāt tie mēdz būt arī pildīti. Šīs krāšņumpuķes ir pateicīgas dārza ierīkošanā, jo tās kā sāk ziedēt jūnijā, tā turpina priecēt ar krāšņumu līdz pat rudenim. Interesanti, ka šīs puķes ir ne tikai sējamas ar veikalā iegādājamām sēklām, bet tās var ieaugt arī pašas kā nezāles. Kliņģerītes ir ne tikai dekoratīvs, bet arī ārstniecisks augs, kas ir vērtīgs asinsrites un dziedzeru saistītu slimību ārstēšanā. Lai arī kliņģerītes neizceļas ar īpašu greznumu un aromātu, tomēr to vienkāršība un saulainums gluži vai pievelk mūsu patiku pret šīm puķēm.

Kliņģerītes nav kaprīzas, un tām nav nepieciešama īpaša aprūpe, jo tās ātri aug un arī zied bagātīgi pat sliktos laika apstākļos. Vēsos rudeņos kliņģerītes spēj pārciest pat – 5 C grādu atzīmi. Kliņģerītes var audzēt gandrīz jebkurā kaut cik iekoptā augsnē, tomēr vislabāk tās jutīsies vidēji auglīgās, mēreni mitrās un caurlaidīgās augsnēs ar neitrālu reakciju. Tām nepieciešams daudz saules un brīvas vietas, jo lielā ēnā un biezībā tās stipri izstīdz. Kliņģerītes sēj tieši dobēs agri pavasarī, līdzko var sagatavot augsni.

Interesanti, ka samtenes citviet tiek dēvētas par Turku neļķēm vai Studentu puķēm, taču bagātīgās ziedēšanas dēļ tās iecienītas ne vienā vien latviešu dārzā. Arī samtenes ir viengadīgs augs, kas tiek stādīts tad, kad salnas vairs nav sastopamas, tātad jūnija vidū. Tā kā samteņu ziedi ir ilgi ziedoši un bagātīgi krāšņi, tad tā bijusi un joprojām ir bieži sastopama izvēle dārzam. Samtenes sastopamas gan ar pildītiem, gan nepildītiem ziediem, taču tās visas neatkarīgi no formas ir saulainas krāsas puķes, kas tiek izmantotas kā akcenti puķu dobēm. Samtenes kalpo ne tikai dekoratīviem nolūkiem, bet arī dārza norobežošanai ar joslām un pat kaitēkļu aizbiedēšanai sakņu dārzā. Meksikā īpašas samteņu šķirnes pat tiek izmantotas kā garšvielas, taču universālā izmantošanā tās sastopamas zāļu sastāvā, jo tām piemīt spējas uzlabot redzi.

Tā kā samtenes pēc dabas mīl augt siltos apgabalos, tad dobes tiešā saulē būs pareizākā izvēle. Bet, ja tādas iespējas nav, arī ēnainā vietā samtenes izkrāšņos apkārtni ar saulaino ziedu rotu. Taču augsnei jābūt caurlaidīgai un vieglai, noteikti jāizvairās no pārmērīga mitruma, tāpat kā no ilgstoša sausuma. Ja samtenes aug tiešos saules staros, laistīšana var būt nepieciešama pat katru dienu, taču nevajadzētu pārcensties ar ūdens daudzumu, lai dobē vai puķu podā neveidotos pārāk liels mitrums. Ja samtenes atrodas vairāk ēnainā vietā un augsnes virskārta ir noklāta ar mulču, mitruma nodrošināšanai pilnībā pietiks ar lietu.

Atraitnītes ir krāsu dopings dārzos, kuros vēl trūkst citu puķu košuma un lapu zaļuma. Kaut vai vienam podiņam, lai acis pamielotu, atradīsies vieta gan uz balkona, gan durvju priekšā. Atraitnītes var iedalīt trijās lielās grupās – lielziedu, sīkziedu un nokarenās. Skaistākie ziedi, kas priecē pircēju, ieskatoties acīs, ir lielziedu atraitnītēm. To krāsu kombinācijas ir nebeidzamas, bet lielie ziedi ir jutīgāki pret lietu, vēju, arī bargāku salnu. Lielziedu puķēm cers, lapojums ir mazāks.

Kad atraitnītes stāds izaudzis, tam ar esošajām barības vielām vajadzētu pietikt divus ziedēšanas maksimuma mēnešus. Ja vēlas, protams, var dot papildmēslojumu, it sevišķi kalcija nitrātu, lai puķēm stingrāks augums. Atraitnītēm galvenais izvēlēties labu augsni stādīšanai. Ja iegādājas puķu audzēšanai podos paredzēto substrātu, ar to pietiks. Stādot dobē, augsni pavasarī vajadzētu krietni ielabot ar kompostu, kūdru, lai stādiņi nokļūtu irdenā, barības vielām bagātā vietā. Laistīšanas ziņā puķes nav vēlams ne pārliet, ne iekaltēt.

Nezināmu iemeslu dēļ flokši vairumam šķiet kaut kas ļoti vecmodīgs un ne īpaši pievilcīgs, taču patiesībā to dažādība un krāšņums ir apbrīnojams, turklāt čemuros izkārtotie ziedi izcelsies ikvienā dārzā. Zemāko šķirņu flokši lieliski piemēroti akmens dobēm, bet garākie ziedi skaisti izcelsies uz apzaļumota fona. Flokšu ziedu krāsu spektrs variē no baltas līdz dažādiem rozā un sārtiem toņiem, sasniedzot pat tumši violetu toni, bet īpaši izsmalcinātiem dārzniekiem vērts uzmeklēt arī oranžas un dzeltenas krāsas flokšus, turklāt ir sastopami arī divkrāsaini flokšu ziedi.

Flokšiem patiks mitra, ar kompostu bagātināta, gaisa caurlaidīga augsne. Tā kā šim augam ir sekla sakņu sistēma, tas ir bieži jālaista, īpaši karstā laikā, kā arī jāuzmana, lai saknes vasaras gaitā nebūtu atkailinātas. Mulčas kārtiņa palīdzēs saglabāt augsnē mitrumu, kas neļaus izžūt saknēm. Vislabāk flokši augs saulainā (bet ne tiešā saulē) vai viegli noēnotā vietā, kur tiem tik ļoti neizbalēs ziedi.

Daudzi no jums noteikti atceras vecvecāku māju pagalmos augošās kuplās, milzīgās rozā ziedu bumbas un apaļos pumpurus, pa kuriem allaž skraidelēja skudru bariņi. Nudien grūti atrast vēl ievērojamāku ziedaugu, kam būtu burvīgāki ziedi par peonijām. Peoniju klāsts ir ļoti daudzveidīgs un bagāts ar dažādiem ziedu toņiem, tāpēc savam dārzam vispiemērotāko atradīs ikviens.

Peonijām patīk saulainas, no vēja pasargātas vietas. Tās ir tolerantas pret nelielu mālainumu un viegli sārmainu pH līmeni, taču ideāla būs neitrāla, labi drenēta augsne ar labu gaisa cirkulāciju. Ļoti smagu vai smilšainu augsni var "ielabot" ar kompostu. Kā jau karalienēm pieklājas, tām nepatīk citu krūmu un koku tuvums, jo cīnīties par barības vielām un mitrumu nav to gaumē. Laistīšana jāveic vienu reizi nedēļā, karstajos periodos - pat biežāk. Peonijas nevajag pārlaistīt, burtiski peldinot ūdens peļķē vai laistot katru dienu, jo tas var sekmēt slimību un kaitēkļu rašanos. Mēslojums praktiski nav vajadzīgs, izņemot īpaši nabadzīgas vai smilšainas augsnes gadījumā. Noteikti nevajag aizrauties ar ķīmiskajiem līdzekļiem, jo mēslošanai labi derēs vienkāršs komposts.

Krūmroze savulaik bija katras lauku mājas krāšņums un dārza akcents, kas ar stipro sazarojumu un bagātīgo ziedēšanu nespēja atstāt vienaldzīgu nevienu dārzkopi, turklāt šīs labās īpašības saglabājušās līdz pat šodienai. Šīs grupas rožu krūmi ir bagātīgi zaroti un kompakti augoši 1,2 līdz 1,5 m augstumā. Apstādījumos sevišķi dekoratīvi izskatās šķirnes ar tumši zaļu, spīdīgu lapojumu, uz kura fona labi izceļas krāšņie ziedi, turklāt šīs šķirnes ir arī izturīgākas pret slimībām.

Krūmrožu audzēšanai piemērotas saulainas vietas, kur ir trūdvielām bagāta augsne. Lai arī ziedi sastopami dažāda lieluma un pildījuma, visbiežāk uz viena kāta izkārtoti trīs līdz deviņi ziedi, tāpēc, jo lielāks krūms, jo krāšņāks ziedu plaukums. Visbiežāk sastopamās krūmrožu ziedu krāsas ir sarkana, rozā un balta. Krūmrozes sāk ziedēt jūnija beigās vai jūlija sākumā un turpina ziedēt līdz pat salam.

Pīpenes, kas tautā sauktas arī par margrietiņām, ir Latvijas lauku sētas klasika, bez kuras nav iedomājams vecmāmiņas dārzs, Jāņu vakars un vasaras pastaigas pa pļavām. Ne velti sastopamajai parastajai pīpenei piešķirts Latvijas Nacionālais puķes statuss, jo tās arvien vieš mūsu uzticību un tiek izvēlētas par dārza krāšņumu.

Dārzā pīpenes labprāt augs auglīgā, pietiekoši mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Pīpenes labi iederēsies ziemciešu dobēs lielās grupās līdzās citām ziemcietēm. Tās ļoti organiski iekļaujas dabiska stila stādījumos lauku sētās, piemēram, līdzās guļbaļķu būvēm, pie lauku pirtiņas, bet tikpat labi tās var tikt audzētas pie logiem, puķu kastēs un citos apstādījumos.