Četras bezspalvainu suņu šķirnes

Meksikāņu kailajam sunim neatkarīgi no dzimuma ir divi skausta augstuma standarti: 25–33 un 33–56 centimetri.

Meksikāņu kailais suns patiešām ir pilnīgi kails, vienīgi uz viņa galvas slienas taisnu matu cekuls, bet astes galu rotā mazliet garāki mati. Šī suņa āda var būt melna, pelēka kā zilonim, tumšpelēka vai tumšā bronzas krāsā.

Pret sev tuvajiem cilvēkiem Meksikas kailais suns izturas ļoti sirsnīgi. Viņš labi sadzīvo ar bērniem, citiem suņiem, kā arī ar citiem mājdzīvniekiem.

Šis suns ir arī gudrs, apķērīgs, mierīgs un cienīgs. Viņam piemīt neparastas pielāgošanās spējas. Viņš nespēj riet, toties spēj dažādās intonācijās gaudot.

Fakts, ka šim sunim nav kažoka, nenozīmē, ka nav jārūpējas par viņa ādu! Meksikāņu kailā suņa āda, cik vien iespējams, jāsargā no saules, jo tā var apdegt. Jāizmanto labs pretiedeguma krēms.

Izstāžu suņiem viņu saimnieki regulāri mēdz maigi noberzt atmirušo ādas slānīti, izmantojot cilvēkiem domāto attīrošo skrubi.

Kopjot Meksikāņu kailo suni, vissvarīgāk ir saglabāt viņa ādu gludu un mīkstu. Tā nedrīkst kļūt sausa. Parasti šo suni ieziež ar losjonu vai krēmu.

Amerikas kailais terjers ir radies no Amerikas žurku terjera, taču tagad atzīts kā atsevišķa šķirne. Šim sunim piemīt visas terjeriem raksturīgās personības iezīmes, ieskaitot labi attīstītu medību instinktu.

Amerikas kailais terjers ir gudrs, sabiedrisks, ziņkārīgs un ļoti enerģisks. To iesaka kā vienu no labākajām izvēlēm cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret dzīvniekiem.

Šīs šķirnes suņi vienlaikus ir kā graciozi un eleganti, tā spēcīgi un atlētiski. Tiem ļoti patīk piedalīties adžiliti sacensībās, kur pēc iespējas ātrāk un precīzāk jāpārvar šķēršļu josla.

Šie suņi nav īpaši labi peldētāji, tādēļ ūdens tilpnes tuvumā jāuzmana.

Amerikas kailā terjera augstums skaustā var būt 18–45 centimetri, bet svars var būt no 2,5– 12 kilogramiem.

Pasaulē ir visai maz kailu suņu šķirnes, tādēļ pastāv uzskats, ka tām ir kopīga izcelsme. Tomēr tam nav pierādījumu un jo īpaši tas attiecas uz Amerikas kailā terjera iespējamo radniecību ar citām bezspalvaino suņu šķirnēm. Veicot ģenētisko analīzi, nav izdevies gūt apstiprinājumu, ka Amerikas kailajam terjeram ar trīs pārējām kailo suņu šķirnēm būtu kopīgi senči.

Bez minētajām četrām kailo suņu šķirnēm ir vēl vismaz divas citas (Amerikas cekulainais smilšu terjers un kailais kala), taču tās nav starptautiski atzītas.

Ir divu atšķirīgu veidu Ķīnas cekulainie suņi – kailais un pūkainais suns. Abu veidu suņi var būt viena metiena kucēni. Abi izskatās ļoti neparasti: kailā suņa galvu un ausis sedz pievilcīgs cekuls, divas trešdaļas no astes garuma klāj plīvojošs apmatojums un uz kājām ir kažoka "īsās zeķītes". Bet pūkainā suņa ķermeni klāj garš, zīdains kažoks.

Kailo suņu izcelšanās sakņojas aizvēsturiskos laikos. Valda uzskats, ka viņi izveidojās Meksikā vai Dienvidamerikā, kur vēl aizvien dzīvo daudzu veidu kailie suņi. Šos suņu apvija māņticība, un viņi saistījās ar reliģiskajām tradīcijām; viņus nereti izmantoja rituāliem ziedojumiem, un ļoti bieži arī ēda.

Spāņu konkistadori kailos suņus aprakstīja 16. gadsimtā. Šie suņi bija sastopami Turcijā, Ēģiptē, kā arī citviet Āzijā un Āfrikā. Nav zināms, no kādas līnijas sākotnēji cēlušies Ķīnas cekulainie suņi, tomēr valda pieņēmums, ka viņu tālie senči bija Meksikas kailie suņi.

Ķīnas cekulainā suņa augums skaustā (ideālā variantā) ir no 28 līdz 33, bet kuces – no 23 līdz 30 centimetriem. Pēc standarta tie nedrīkst pārsniegt 5,4 kilogramu svaru.

Lai gan ir Peruāņu kailie suņi mēdz būt arī ar kažociņu pa visu ķermeni, šķirnes standarts iekļauj tikai bezspalvainos. Tāpat kā Ķīnas cekulainajiem suņiem tiem var būt apmatojums uz galvas, kājām un astes, taču krietni īsāks.

Saskaņā ar FCI (Fédération Cynologique Internationale – Starptautiskā kinoloģiskā federācija) akceptēto šķirnes standartu, būtiskākā Peruāņu kailo suņu izskata iezīme ir apmatojuma neesamība. Šie suņi var būt ļoti dažāda izmēra: mazi (25–40 cm, 4–8 kg), vidēji (40–50 cm, 8–12 kg) un lieli (50–65 cm, 12–25 kg).

Peruāņu kailais suns ir ļoti mīlošs pret ģimenes locekļiem, bet atturīgs un piesardzīgs pret svešiniekiem. Tie parasti ir ļoti dzīvīgi, modri un draudzīgi. Peruāņu kailajiem suņiem ļoti nepatīk būt vieniem, taču, ja viņus pie tā pieradina, spēj to izturēt.

Šie suņi ir ļoti gudri un ātri mācās.

Avoti:
* "Pets4homes.co.uk",
* Temzinas Pikerelas grāmata "Suņa gars. Ilustrēta vēsture" (Zvaigzne ABC),
* Esteres Ferhūfas-Ferhallenas enciklopēdija "Suņi" (Zvaigzne ABC)