Četri priekšnoteikumi sakņu dārza ierīkošanā

Pieņemot lēmumu par sava mazdārziņa veidošanu, dažkārt tiek izdarīti neapdomīgi soļi, kas vēlāk liek to nožēlot, piemēram, pārlieku apjomīgas ražas audzēšana, kas gluži vienkārši nav pielāgota vajadzībām, tas pats attiecas arī uz vietas atbilstību. Noteikti nevar ignorēt augiem nepieciešamos klimatiskos apstākļus, kas ne vienmēr var būt atbilstoši, tāpēc vispirms rūpīgi izvērtē, ko ir iespējams izaudzēt un ko labāk atstāt citiem dārzkopjiem. 

Piemēram, ja kartupeļu vai biešu audzēšana prasa daudz vietas un tā ir nepietiekoša, tā vietā izvēlies audzēt ko citu. Nelielākos dārzos vislabāk ierīkot kastes, kur ļoti veiksmīgi var tikt izaudzēti burkāni, redīsi, sīpoli, ķiploki, salāti un garšaugi, tāpēc pirms ķeries pie sēšanas un stādīšanas darbiem kārtīgi izplāno to, ko vēlies sagaidīt no sakņu dārza un kas arī varētu tikt realizēts attiecīgajos apstākļos.

Neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs tiek veidots sakņu dārzs, ir jāņem vērā substrāta atbilstība katram augam. Pretējā gadījumā visas pūles un centieni sakņu dārzu veidošanā būs bijuši lieki. Dārzeņu audzēšanai nepieciešama salīdzinoši skāba augsne ar reakciju pH 5,5 līdz 6,5 robežās. Jebkuru augsni var pielāgot dārzeņu augšanas vajadzībām, ir tikai jāzina, kā to vislabāk izdarīt, piemēram, ja augsne ir pārāk mālaina, tai jāpievieno smiltis, lai augšanas apstākļi būtu atbilstošāki. Augsnei jābūt labi drenētai, irdena, lai saknēm varētu piekļūst gaiss, un ne pārāk bagātai ar mēslojumu. Dārzā sējot, augsne ir jāuzirdina un tā nedrīkst būt slapja – jābūt mitrai.

Neskatoties uz to, ka dārzs ir plašs vai arī tiek izmantotas dārza kastes, sakņu dārzs jebkurā gadījumā ir jābagātina ar dabisko mēslojumu, piemēram, no komposta. Protams, var izmantot arī veikalā iegādājamos minerālmēslojums, bet dabīgo mēslojumu nekas nespēs aizstāt.

Sakņu dārza raža lielā mērā atkarīga arī no tā, vai ir iegādātas piemērotākās sēklas, turklāt ne vienmēr augs izaug tieši tā, kā tas ir norādīts uz iepakojuma. Pieredzējuši dārznieki noteikti ieteiks saknes un jebkurus dārzeņus audzēt kā dīgstus un tad tos pārstādīt āra apstākļos, nevis sēt sēklas uzreiz zemē. Tādā veidā pastāv lielāka iespēja izaudzēt bagātīgāku sakņu dārza ražu.

Dažus augus audzēt no sēklām ir vieglāk, citus grūtāk, bet citus labāk pavairot apsakņojot spraudeņus. Diemžēl nevar vienmēr cerēt uz bagātīgu ražu, vienkārši ieberot sēklas zemē jebkurā gada laikā un cerēt, ka tās pašas radīs sev piemērotus apstākļus. Tomēr izaudzēt stādus no sēklām var katrs, arī iesācējs, ja vien ir zināmas augu vajadzības.

Lielākas sēklas kā, piemēram, pupas, var iebakstīt zemē ar pirkstiem. Vairumu citu sēklu var iesēt seklā vadziņā rindā. Rindu sēšanai var iezīmēt ar aukliņu un izveidot ar kapli. Rindas apļos vai ovālos parasti veido viengadīgajiem ziediem, bet taisnās rindās – dārzeņiem un sēšanas dobē. Tiklīdz sēkla ir dabūjusi mitrumu, tā vairs nedrīkst iekalst. Ja netiks uzturēts mitrums sēklām, tas būs iemesls nesekmīgai dīgšanai, tāpat jāņem vērā temperatūra, jo dažādām sēklām tā ir dažāda. Ja temperatūra būs zemāka par nepieciešamo, tad sēkla dīgs ļoti lēni vai pat sapūs, bet, ja temperatūra būs par augstu, visbiežāk sēkla neuzdīgs. 

Kad sēklas iesētas pēc visiem priekšnoteikumiem, atliek vien atbilstoši rūpēties pēc katra auga prasībām un nepieļaut kļūdas vai misēkļus ar laistīšanu, mēslošanu, ražas novākšanu utt., kas tomēr ir katram augam nedaudz atšķirīga.