kukaiņi kaitēkļi auga lapa
Foto: Shutterstock
Katru gadu kaitēkļi noposta kokus un krūmus, un tas sagādā krietnas neērtības dārzu īpašniekiem, kā arī traucē veiksmīgai koku un to augļu attīstībai. Bojājumu vietās ir atrodami pieauguši kukaiņi, kāpuri, redzami grauzumi, caurumi un tīklojumi. AS ''Latvijas valsts meži" (LVM) stādu eksperte Laima Zvejniece brīdina par bīstamākajiem kaitēkļiem un pārliecina, ka ar tiem var cīnīties, izmantojot dažādus efektīvus un tautā pārbaudītus līdzekļus.

Visbiežāk kaitēkļi uzbrūk novājinātiem kokiem un krūmiem, galvenokārt nodarot bojājumus to saknēm, mizai, skujām un lapām, tos apgraužot vai izsūcot šūnsulu. Skuju kokiem kaitēkļi parasti uzbrūk masveida savairošanās gados, kad ir bijuši sevišķi labvēlīgi apstākļi, piemēram, siltas un mitras ziemas.

Kaitēkļi aktivizējas līdz ar augu veģetācijas perioda sākumu (laiku, kad augos aktīvi noris dzīvības procesi) un savu darbību izbeidz veģetācijas perioda beigās. Kaitēkļu lielāka savairošanās mēdz būt atšķirīga pa gadiem. Tā ir atkarīga no dabā notiekošajiem klimatiskajiem apstākļiem un kopējās "barības ķēdes". Piemēram, maijvabolei masveida savairošanās mēdz būt ik pa 4 gadiem, kas atbilst maijvaboles kāpuru un pieaugušu vaboļu pilnam attīstības ciklam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!