"Pašlaik vēl esmu tādā kā šoka stāvoklī. Īsti nesaprotu, kas notika. Maira stundas laikā vienkārši nomira," stāsta Iveta. "Pirms tam zirgs jutās labi. Maira, pacelta atsaitēs (speciāls platu lentu pinums, ko piekar griestu sijai un apliek zirgam ap rumpi, pieceļot dzīvnieku kājās), stāvēja, varēja paspert dažus solīšus un apgriezties ap savu asi. Domāju, divas trīs nedēļas un viņa staigātu. Patiesībā Maira jau dažas reizes gribēja tikt ārā no kūts, taču atsaites neļāva. Mēs viņu nelaidām staigāt patstāvīgi, jo ķēve nesen uzliktās protēzes dēļ vēl bija nestabila un varēja paklupt. Viņa pati vēl nespēja piecelties kājās, bet ārpus kūts mums viņu piecelt būtu grūti, jo atsaites nebūtu kur piekārt.
Liktenīgajā dienā mēs ar Gundegu Mairu atstājām kūtī, iekārtu atsaitēs, mierīgi gremojot āboliņu, un braucām uz Rīgu pēc barības pārējiem dzīvniekiem, kas atrodas mūsu apgādībā.