Rundāles pils rožu dārza veidotāju bagātīgā pieredze un padomi karalisko ziedu audzēšanā  (1)

Lai arī rozes ir viens no pasaulē populārākajiem augiem, gan griezto ziedu veidā, gan dārza veidošanā, tomēr ne visur tās izdodas izaudzēt. Tā kā Rundāles dārzs var lepoties ar ļoti krāšņām rozēm, tad uzrunājām Rundāles pils dāzniekus, taujājot, kāds pēc pašu pieredzes ir ieteicamais dabīgais mēslojums, ko katrs pats var izmantot sava piemājas dārza rožu audzēšanā. Rundāles pils dārznieki pēc savas pieredzes iesaka izmantot satrūdējušus dzīvnieku kūtsmēslus, jo tieši tie esot vislabākais mēslojums. Tie uzlabo augsnes struktūru un nodrošina rozes ar nepieciešamajām barības vielām visas sezonas laikā, jo satur rozēm nepieciešamos mikro un makro elementus. Kūtsmēsli jāierok ap rozi aptuveni 15 cm dziļumā, grāvītī ap rozi, tad augs uzņems visu nepieciešamo vislabāk.

Audzētāji arī piemin, ka nepietiekami novērtēts ir komposts, kas radies no pašu virtuves, sadzīves un dārza atkritumiem, piemēram, olu čaumalām, augļu un dārzeņu atgriezumiem, novītušiem ziediem, nopļautas zāles, nokritušiem augļiem no kokiem un krūmiem u.tml. Tas viss veido pietiekami bagātīgu mēslojumu, bet, lai komposts labāk sadalītos, pa vidu var iebērt minerālmēslus (amonija nitrātu vai karbamīdu), taču var izmantot arī biokompostētāju. Tāpat kā kūtsmēsli, arī komposts uzlabo augsnes struktūru. Vaicājot par to, kā rozes mēslo Rundāles pils dārzā, atklājas, ka mēslojums vienmēr tiek ievadīts 1 m dziļumā, jo saknes, kuras uzņem barības vielas, ir 1-3 metru dziļumā.

Tā kā šobrīd vairums rozes jau zied, tad svarīgi zināt, kam jāpievērš uzmanība šajā laikā, lai dārza karalienes veiksmīgi turpinātu ziedēt un arī turpmākos mēnešus. Rundāles rožu audzētāji pēc savas darba pieredzes iesaka rūpīgi sekot līdzi tam, vai nav novērojami kādi kaitēkļi vai slimības. Ja parādījušās pirmās pazīmes, tās jānovērš jau pašā sākumā, tad tas var atstāt mazākas sekas auga veselībai. Piemēram, ja savlaicīgi nepamana un nenovērš tīklērču klātbūtni, tās var izpostīt un sabojāt rožu stādījumu pat vienas vasaras laikā, tieši tāpat ir ar rožu miltrasu un lapu tumšplankumainību.

Tā kā roze ir augs, kurš no augsnes paņem visvairāk barības vielas, tad tas ir regulāri jāmēslo, lai bagātīgi ziedētu, taču, lai mēslojumu rozes varētu uzņemt, tās arī jālaista. Uzmanība jāpievērš arī tam, lai zari būtu uzsieti. Vīteņrozēm noderēs arkas aptuveni trīs metru augstumā, bet krūmu rozēm, floribundrozēm un vēsturiskajām rozēm - metāla konstrukcijas, kur rozes ir jāpiesien, it īpaši pēc lietus, kad ziedi ir ar ūdeni pielijuši un smagāki.

Ja par karalisko ziedu audzēšanu pagaidām vien sapņo un nevari izšķirties, kad ir piemērotākais laiks to stādīšanai, tad dari to tā, kā Rundāles pils dārzā, proti, stādot tās periodā no pavasara līdz vēlam rudenim, ja vien stādi ir podos vai ietīti plēves maisiņos. Ja rozes tiek stādītas vasarā, tad tām jāapsprauž lapainie spraudeņi, lai saules iedarbība nebūtu postoša, sevišķi pirmajā nedēļā. Un noteikti augsnē visu laiku jāuztur mitrums. Rundāles rožu dārzā vēlākais laiks, kad stādītas rozes, bijis vēl novembra sākumā.

Izvēloties piemērotāko vietu, jāņem vērā, ka rozes jebkurā gadījumā mīl sauli, to var novērot arī Rundāles rožu dārzā, kur visi stādījumi izveidoti saulē. Taču rozes var tikt stādītas arī vietās, kur pusi dienas spīd saule, bet otru pusi ir ēna, pats svarīgākais - lai rozēm nepil virsū ūdens no kokiem vai ēkas jumta.

Tā kā Rundāles rožu dārzā var izbaudīt ļoti bagātīgu šķirņu klāstu, vaicājām, kas ir tā šķirne, kas, šķiet, nekad nepazudīs no dārznieku redzesloka. Par nezūdošu klasiku Rundāles rožu audzētāji uzskata selekcionāres Dzidras Riekstas izveidotās Rosa rugosa grupas šķirnes, jo šīs rozes ir sala izturīgas, ar krāšņi ziedošiem ziediem, turklāt tās izaudzējamas teju katrā pagalmā. Par nezūdošu vērtību tiek uzskatītas arī Floribundrozes jeb ķekarrozes, kuras zied ļoti bagātīgi uz iepriekšējā gada dzinumiem, kā arī uz jaunajiem dzinumiem. Rundāles rožu dārza kopēji ļoti cer, ka nekad no dārziem nepazudīs arī vēsturiski skaistās angļu rozes.

Lai arī cik utopiski tas izklausītos, Latvija tomēr nav tā piemērotākā vieta rožu audzēšanai, taču, ja vēlme ir nepārvarama, tad šķirnei vairs nav tik izšķiroša loma, galvenais ir pareizā laikā tās ieziemot, izvēlēties pareizo segas biezumu, vadoties pēc laika apstākļiem, kā arī pareizā laikā atsegt rozes no ieziemošanas. Svarīgi arī nesasegt rozes par biezu, jo Latvijā no visām tām rozēm, kas ik gadu iet bojā, 80% rožu izsūt un tikai 20% izkalst. Rundāles rožu audzētāji atklāj, ja gadījumā pēc atsegšanas saknes vēl ir iesalušas, tad tās visticamāk aizies bojā.

Ja vēlies iepazīties ar Rundāles pils rožu dārza krāšņumu, dodies to izstaigāt sestdien, 27. jūnijā, jo tieši šajā dienā tiek atzīmēti desmit gadi kopš pirmās iestādītās rozes dārzā. Apmeklētāji varēs iepazīties ar krāšņi ziedoši rožu kolekciju, piedalīties radošajās darbnīcās, piedalīties orientēšanās spēlē, izbaudīt svētku tirdziņu karaliski cēlā noskaņā un varbūt pat aprunāties ar kādu rožu audzētāju aci pret aci.

Rundāles rožu dārzs ir iespaidīgs un krāšņs ne tikai mūsu acu skatienu līmenī, bet arī no putnu lidojuma, jo rožu plantācijas kopumā aizņem vienu hektāru, kas sagrupētas 44 nelielos laukumos. Ja pirms desmit gadiem tika iestādīta pirmā roze, tad līdz 2015. gada pavasarim kopumā sastādīti jau 8000 rožu stādi. Rundāles rožu dārza desmitgade ir spilgts piemērs tam, ka ar lielām pūlēm un gribasspēku var ne tikai uzturēt esošo dārzu, bet arī katru gadu papildināt rožu kolekciju.

Dārza rietumu un austrumu puses tālākie četri laukumi ļauj apskatīt vēsturiskās rozes, kuras bija pazīstamas Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laikā un nākamo pils īpašnieku grāfu Zubovu un Šuvālovu laikā līdz 1914. gadam, bet divi laukumi – rožu sugu veidus, kuri visbiežāk izmantoti rožu selekcijā. Partera tuvumā apskatāmi angļu rožu laukumi, bet pārējie laukumi grupēti pēc krāsām, turklāt viens laukums veltīts pat Latvijas selekcionāru rozēm.

Dažādo krāsu laukumos, Latvijas parka rožu, angļu rožu laukumos un pasaules valstu selekcionāru apļos aug 1496 rožu šķirnes, bet šoziem podos pārziemo vēl 116 šķirnes. Priekšējos rožu laukumos partera abās pusēs iestādītas 74 angļu rožu šķirnes no baltām, rozā un sarkanām krāsu niansēm, kas visvairāk atgādina senās rozes. Austrumu pusē atrodas seši laukumi ar rozā, oranžām, oranži rozā, maigi rozā-dzeltenīgām un dažādu nianšu dzeltenām rozēm. Rietumu pusē deviņi laukumi ar baltām, gaiši rozā, koši rozā, sarkanām un balti sarkanām rozēm. Šajos laukumos iespējams salīdzināt dažādu valstu selekcionāru dažādos periodos radīto rožu vienas krāsas nianses un formu daudzveidību. Latvijas rožu laukumā apskatāmas 18 slavenās Latvijas selekcionāres Dzidras Riekstas rožu šķirnes. Viņas radītās parka rozes pazīstamas Eiropā ar lielu izturību un spēcīgu smaržu. Rundāles krāšņajā rožu dārzā aplūkojami arī internacionālie rožu apļi, kur zied 17 valstu, 72 selekcionāru izveidotas rožu šķirnes. Neierakstākas rožu dobes vērts aplūkot zilās rozes dārzā, kur iestādīta 51 rožu šķirne ar zili violeto nokrāsu. Dārzā izveidotajās krokotu rožu joslās, kas arī uztveramas kā sava veida žogs dārza ziemeļu pusē, apskatāmas 72 dažādu periodu un valstu selekcionāru krokotās rozes šķirnes. Vecākās šķirnes ir izveidotas 19. gadsimta beigās, kad krokotās rozes bija nākušas modē savas lielās izturības un smaržas dēļ.