"Zirgiem kāju lūzumi ir katastrofa, īpaši tik smagi kā Mairai. Pat ja kaulu izdodas veiksmīgi saskrūvēt, kas ir visai sarežģīti, daudz lielākas problēmas sākas pēc operācijas. Zirgam nevar tāpat kā cilvēkam pateikt: "Tagad tev ir kādu laiku jāpaguļ, lai kauls saaug!" Zirgs gluži kā piedzēries cilvēks, kurš nesaprot, ko dara, slienas augšā, tikko pamodies no narkozes, un, tā kā sāpes vēl nejūt, uzgāžas operētajai kājai ar visu savu svaru, tas ir aptuveni 600 kilogramiem. Ļoti liela ir iespējamība, ka tajā pašā mirklī kauls atkal salūst," skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zirgu klīnikas veterinārārsts Nauris Laizāns.
Dakteris stāsta, ka zirgs no cilvēka turklāt atšķiras ar to, ka nevar ilgstoši atrasties guļus stāvoklī, jo tad palēninās gremošanas procesi un zarnās var veidoties dzīvībai bīstami nosprostojumi. Guļus stāvoklī zirgs arī nevar pietiekami daudz iedzert ūdeni. Vēl viens risks ir izgulējumu veidošanās. Tie ir ļoti sāpīgi un grūti sadziedējami atmirušu mīksto audu laukumi, kas attīstās, smagajam dzīvniekam ilgstoši atrodoties guļus stāvoklī, jo lielais spiediens uz grīdai piespiesto zirga sānu izraisa asinsrites un audu asinsapgādes traucējumus.
Nākamais risks ir nagu karsonis. Ja zirgs, stāvot kājās, tur traumēto kāju paceltu, blakus esošajai zirga lielā svara dēļ rodas pārslodze, kā ietekmē veselajā kājā veidojas asinsrites traucējumi un sāk bojāties tās nags. Zirgam sāp, viņš vairs nevar nostāvēt kājās, tādēļ apguļas. Tas savukārt nozīmē, ka var attīstīties izgulējumi un sākties citas iepriekš minētās problēmas, kas saistītas ar ilgstošu atrašanos guļus stāvoklī…
Nauris Laizāns atklāj, ka ir iespējams glābt zirgus, kuriem naga kauls salūzis divās daļās, taču, ja tajā ir tik daudz plaisu kā Mairas gadījumā, cerības, var teikt, līdzinās nullei.
"Saskrūvēt naga kaulu ir diezgan sarežģīti, jo operāciju veic caur nelielu caurumu, kas tiek izurbts zirga nagā. Ārsts redz, ko viņš dara, tikai izmantojot rentgena iekārtu. Ir jābūt ļoti augstas klases ķirurgam, lai šādu operāciju veiktu. Speciālistam bez pieredzes reti viss izdodas veiksmīgi," skaidro dakteris. Latvijā šāda operācija līdz šim nav veikta.
Nauris Laizāns saka, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vienkāršākā kaula lūzuma gadījumā šāda operācija un aprūpe pēc tās izmaksā vairāk nekā 10 tūkstošus dolāru (aptuveni 9 tūkstoši eiro). Mairas gadījumā runa varētu būt par daudz lielāku summu, turklāt nav garantiju, ka kāds speciālists tādu vispār uzņemtos veikt, jo tik sarežģīta lūzuma gadījumā veiksmīga rezultāta iespējamība ir ļoti niecīga.
Lai naga kaula lūzumu sadziedētu, maksimāli svarīga ir sterilitāte. "Ja kājā iekļūst infekcija, nekas labs nav gaidāms, jo mikrobi burtiski sāk ēst kaulu no iekšpuses. Arī antibiotikas visbiežāk nelīdz. Varbūt, ja Mairu uzreiz pēc negadījuma nogādātu klīnikā sterilos apstākļos, nekavējoties operētu, regulāri ievadītu antibiotikas un veiktu kājas skalošanu, parādītos niecīga cerība par atveseļošanos, taču tādos apstākļos, kādos tika turēta Maira, atveseļošanās bija nereāla.
Arī, ja cilvēkam kāju amputētu kūtī, nevis sterilā operāciju zālē, diez vai viņš izdzīvotu. Jautājiet kuram ārstam gribat, visi teiks, ka Mairu vajadzēja eitanazēt. Nav ne jausmas, kurš un kāpēc ir parakstījies veikt zirgam kājas amputāciju, bet šī speciālista kompetence ir stipri apšaubāma." Arī zirga kājas amputācija Latvijā līdz šim nebija veikta.
Dakteris atklāj, ka viņa praksē bijuši trīs zirgi ar divās daļās salūzušu naga kaulu, kurus izdevies glābt, izmantojot speciālu ortopēdisku pakavu, kas satur nagu, un sintētisko ģipša saiti, kas ir elastīga. "Zirgam, noliekot kāju uz zemes, nags izplešas, bet, paceļot to, saraujas, tādēļ naga kauls nepārtraukti tiek kustināts – tas ir vēl viens iemesls, kādēļ tas slikti dzīst," skaidro Nauris Laizāns. Ortopēdiskais pakavs ar speciālām "ķepiņām" satur nagu, neļaujot tam ne izplesties, ne sarauties. Mairas gadījumā diemžēl šāds pakavs nelīdzētu…
Veterinārārsts min, ka zirgiem kājas amputācija un protezēšana Amerikas Savienotajās Valstīs tiek veikta tikai tad, kad ir rūpīgi izanalizēts katrs individuālais gadījums, novērtējot, vai konkrētais zirgs ir atbilstošs kandidāts atkarībā no dzīvnieka vispārējā veselības stāvokļa, bojājuma lokalizācijas un iespējamās atkopšanās prognozes. Pēc tam zirgiem tiek nodrošināta īpaša pēcoperācijas aprūpe un tie tiek laisti pastaigāties tikai speciālos aplokos ar gludu segumu, lai dzīšana noritētu veiksmīgi.
Ņemot vērā līdz šim publicētos datus par kāju amputāciju, labāka prognoze ir zirgiem, kam jāveic daļēja pakaļkājas amputācija, nevis priekškājas. Viens no faktoriem, kāpēc tā – uz priekškājām gulstas ievērojami lielāks svars, īpaši, zirgam slejoties kājās.
Noslēgumā dakteris piebilst: "Katru gadu pasaulē tiek eitanizēti vairāki sporta zirgi ar kāju lūzumiem. Tur šo lēmumu pieņem speciālisti ar lielu pieredzi zirgu medicīnā. Visi šie zirgi grib dzīvot, bet, ja viņiem pajautātu, vai viņi grib dzīvot ar protēzi un nekad vairs neskriet, domāju, ka atbilde būtu noliedzoša."
Pēc notikušā ar ķēvi Mairu sabiedrība sadalījusies divās daļās. Vieni uzskata, ka dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-ķepā" aktīvistes Iveta un Gundega Bideres, nebūdamas speciālistes veterinārmedicīnā, par spīti Latvijas veterinārārstu bēdīgajām prognozēm aiz lielas mīlestības pret dzīvniekiem ticējušas brīnumam par Mairas atveseļošanos un centušās "izlīst caur adatas aci", liekot lietā visus iespējamos līdzekļus.
Citi pauž viedokli, ka Bideres apzināti "vilkušas" nāvei nolemta zirga dzīvību, lai piesaistītu maksimāli daudz ziedojumu un izlietotu tos savtīgiem mērķiem. Tādai cietsirdībai gan pat grūti noticēt... Lai vai kā, nodibinājums "Dzivniekupolicija.lv" lūdzis Valsts policiju un Pārtikas un veterināro dienestu sākt izmeklēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
