Melleņu konkurents - nepelnīti nenovērtētais sausserdis  (1)

Kā vēsta dārzkopības portāli, tad sausserža sugu ir ļoti daudz, taču vairākums no tiem ir dekoratīvi augi, viens no mums zināmākajiem ir arī mīlestības koks jeb saldā mīlestība, kas rotājas ar spilgti rozā ziediem un sarkanām ogām, taču tās nav ēdamas un uzturā lietojamas. Šoreiz uzmanību vēršam uz sausseržu šķirnēm, kas apdāvina ar zilas krāsas ogām un ir ļoti vērtīgas, tāpēc tās ir ļoti iecienītas tālajā Sibīrijā, kur veselības stiprināšana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Starp šīm šķirnēm pieminēšanas vērtas ir 'Dļinnoplodnaja', 'Siņeglazka'' un ''Volšebņica'.

Ja jau šis ogām vērtīgais augs ir izaudzējams arī Latvijā, tad kāpēc gan to neieviest arī pašu dārzā un nepacienāt sevi un viesus ar ogām, kas ne visiem būs tik zināmas? Sausserdi var atpazīt ne tikai pēc iegarenajām, zilajām ogām, kas parasti sasniedz divu centimetru garumu, bet arī pavasarī ziedošajiem dzeltenajiem ziediņiem, kas izgaro patīkami maigu smaržu. Pats krūms mēdz izaugt pat līdz 1,5 metru augstumam, bet ogu ražība svārstās 1-3 kilogrami no krūma, raksta portāls Stadi-raza.lv.

Tā kā sausserdis (Lonicera edulis) ir cēlies no Krievijas austrumu rajoniem, tad arī mūsu klimata apstākļi tam ir itin piemēroti un veselīgo ogu klātbūtni varēs izbaudīt jau nākamajā gadā pēc krūma izaudzēšanas. Sausserža stādīšanā jāņem vērā, lai pirms tam sakņu kamols būtu mitrs, tāpēc to ieticams iemērcēt spainī ar ūdeni vairākas stundas pirms stādīšanas. Sausserža stādīšanai piemērotas vietas būs pilns saules apgaismojums vai daļēji noēnota vieta, turklāt ap krūmu jābūt vismaz kvadrātmetru brīvam plašumam, lai krūmam ir vieta, kur izpausties platībā. 

Augs ir viegli kopjams, un tas neprasa daudz piepūles, tiek vien, kā mulča vai komposta nodrošināšana, nezāļu izravēšana, izteikti sausā periodā aplaistīšana un pavasarī krustām augošo zaru apgriešana. Ogu raža solās būt vēl lielāka, ja tuvumā augs vēl kāds sausserdis. Šī auga labā īpašība ir tā, ka ogas parādās jau maija beigās, īsi pirms zemeņu sezonas, tāpēc ikviens var nodrošināties ar krietnu vitamīnu devu jau krietni agrāk, taču ogas ir pieejamas vēl vairākas nedēļas un pat mēnešus. Tā kā krūma ogas iecienījuši arī putni, tad ieteicams krūmus ogu nogatavināšanās periodā noklāt ar tīklu.

Ne velti sausserža ogas tiek pielīdzinātas mellenēm, jo tās ne tikai līdzinās pēc krāsas, bet arī garšā ir itin līdzīgas. Sausserža ogu vērtība ir nepelnīti nenovērtēta, jo tās satur daudz glukozes, pektīnvielas, vitamīnu un organiskās skābes, turklāt kālija, magnija, dzelzs, kalcija, fosfora, nātrija un citu vērtīgu vielu klātbūtne ogas padara vēl vērtīgākas par citiem ogulājiem. Kā raksta portāla Stadi-raza.lv, tad ogas ir ļoti vērtīgas kuņģa traucējumu gadījumos un aknu slimību ārstēšanā, tāpēc tās noteikti būtu jāizmanto, cik vien ir pašu spēkos. Tikai jāatceras, ka ēdamas ir tikai zilās krāsas sausseržu ogas un tās pēc garšas ir ļoti līdzīgas mellenēm. Domājams, ka ēdot tās ar aizvērtām acīm, būtu grūti tās nenodēvēt par mellenēm.

Ieteicams ogas lietot svaigā veidā, taču no tām var gatavot arī ievārījumus, džemus, sīrupus, pievienot tās kūkām un augļu salātiem, turklāt svaigā veidā tās kopā ar zemenēm vai avenēm radīs izcilu vasaras garšu kombināciju. Starp citu, sausseržu ogas atšķirībā no mellenēm, nekrāsos zilas rokas un zobus, tā kā tā ir lieliska alternatīva reizēs, kad zilās krāsas klātbūtne nav vēlama, piemēram, svētkos. Sausseržu ogas svaigā veidā izmantojamas arī dažādos ārstnieciskos nolūkos, piemēram, ēdes un čūlu ārstēšanā, kad uz brūces tiek likta ogu sula. Savukārt krūma lapu novārījums ir ļoti vērtīgs dažādu iekaisumu ārstēšanā. 

Apvienojot visas vērtīgās sausseržu īpašības un to vieglo ieviešanu pašu dārzos, nekas cits neatliek, kā doties uz kādu stādaudzētavu un iegādāties konteinerstādu, lai par gardajām ogām varētu pārliecināties katrs pats.