suns čivava siksniņa apmācība pavada
Foto: Shutterstock
Vairākums suņu īpašnieku apzinās, ka dažas komandas četrkājainajiem draugiem nav tik viegli apgūt. Taču, ja sunim kaut kas neizdodas, tikpat labi var palūkoties no otras puses – ka cilvēkam ir grūti to iemācīt. "Suņu mīļu rokasgrāmatā" minēti trīs spilgti piemēri, kad saimnieks apmācībā pieļauj kļūdu, radot sunī apjukumu.

1. Komandas vairākkārtēja atkārtošana

Foto: PantherMedia/Scanpix

Cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti atradināties no komandu atkārtošanas. Lai iemācītu suni paklausīt komandai "sēdi", jums jāsaka: "Sēdi!". Taču daži suņi (iespējams, pat lielākā daļa) iemācās sēdēt, reaģējot uz komandu "Sēdi, sēdi, SĒDI, SĒDI, SĒDI!". Tas tāpēc, ka cilvēkiem parasti ir neiedomājami grūti beigt runāt, lai, saprātīgi klusējot, reaģētu, piemēram, uz kucēna pirmo neveiksmīgo mēģinājumu apgūt jēdzienu "sēdi".

Ir gandrīz komiski, cik grūti dažiem ļaudīm nākas apklust pēc izteiktas komandas, lai gan viņi apzinīgi cenšas darīt, kā treneris licis. Apklust – tas ir pretēji mūsu instinktiem. Taču, ja apzināmies, cik tas ir grūti, mums būs vieglāk novērtēt suņa labo gribu un spēju darboties pret savu instinktu.

2. Pārāk gara skaidrošana, apmulsinot suni

Foto: PantherMedia/Scanpix

2. Pārāk gara skaidrošana, apmulsinot suni

Šķiet, tikpat grūts uzdevums cilvēkam – likt, lai suns kaut ko dara, ikreiz atkārtojot vienus un tos pašus vārdus. Tā kā suņi nelieto vārdus – vārdi dzīvnieka uztverē ir pārāk abstrakti –, ir vajadzīgs visai sarežģīts domu gājiens, lai suns sasaistītu konkrētos vārdus ar konkrēto instrukciju. Kādu reakciju gan mēs varam gaidīt uz norādījumu "sēdi", ja to izsakām, piemēram, šādi: "Sēdi, labs suns, Džim, nē, es teicu, zemē! Sēdi!"

Tas ir sliktāk, nekā atkārtot to pašu komandu neskaitāmas reizes. Sunim ir gandrīz neiespējami no tādas vārdu virknes izlobīt būtisko un noteikti nav iespējams izprast, ko iesākt ar pārējo. Tieksme runāt ir tik stipra, ka nomāc mums labi zināmo – ka tas noteikti nav pareizs veids, kā sunim likt saprast, ko domājam un gaidām.

3. Ar vārdiem teikt vienu, bet ar ķermeņa valodu – citu

Foto: PantherMedia/Scanpix

3. Ar vārdiem teikt vienu, bet ar ķermeņa valodu – citu

Sunim grūti izprast arī vārdisku pamācību kombinācijā ar cilvēka ķermeņa valodu, kas izskatās pretrunīgi. Tipisks piemērs – izsakot sunim aicinājumu "nāc", vienlaikus spert soli vai divus suņa virzienā. Suns domā, ka tam jādodas tajā pašā virzienā, kurā kustaties jūs, tieši tāpat kā suns skatīsies uz to pašu pusi, kur raugāties jūs.

Iet viņa virzienā, vienlaikus aicinot nākt pie jums – tā suņa izpratnē ir absolūta pretruna. No suņa viedokļa, loģiskāk būtu iet no viņa prom, aicinot viņu līdzi – to suns spētu saprast.

Informācija no Sofijas Kolinsas "Suņu mīļu rokasgrāmatas" (Zvaigzne ABC).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!