Par kurmju atbaidīšanas veidiem, šķiet, vēl zinātnieki strīdas, jo joprojām nav atrasta viena īstā un pareizā metode, kā tos draudzīgi aicināt doties uz tālākām platībām, taču daži lasītāji daloties gan ar savu negatīvo, gan pozitīvo pieredzi, sniedz vērtīgus padomus arī citiem. Vairums kurmju iznīcināšanu neuzskata par efektīvāko risinājumu, jo agri vai vēlu tāpat parādīsies jauni kurmji, tāpēc ar tiem vai nu jāsadzīvo vai arī jāatrod piemērotākais veids, kā tos aizbiedēt.
Protams, der atcerēties, ka tā, kas vienam bijusi labākā metode, citiem būs pavisam nederīga, to pierāda arī forumos apspriestās diskusijas, jo vieniem kādas metodes izmantošana ir līdzējusi, bet citiem tas nav labojis situāciju, tāpēc var pat teikt, ka katrs kurmis ir ar savu raksturu, tāpēc katram, iespējams, ir jāpiemeklē atbilstošākā atbaidīšanas metode.
Kurmjiem ir izcila oža un dzirde, tādēļ izmisušie dārzkopji var mēģināt izmantot šīs labi attīstītās maņas savā labā. Vairākkārtēji pieminēts, ka kurmju atbaidīšanā efektīva metode esot ar vējdzirnaviņu izmantošanu, jo to radītā vibrācija nepatīk kurmjiem, tāpēc tie ilgi neuzturas to tuvumā un cenšas meklēt kādu piemērotāku vietu. Vēl kāda draudzīga metode kurmju atbaidīšanā ir ar plastmasas, stikla pudeļu un skārda bundžu izmantošanu, kuras var vienkārši ierakt zemē 45 grādu leņķī, jo tad tajās svilpos vējš un radītais troksnis nepavisam nepatiks kurmjiem. Trūkums šai metodei ir šo priekšmetu redzamība dārza teritorijā.
Tā kā kurmji ir ļoti jutīgi pret smaržu, tad vairākas metodes saistītas ar produktu izmantošanu, ieliekot tos alā un pārsteidzot kurmjus nesagatavotus ar nepatīkamo smaku. Viena no biežāk pieminētajām metodēm ir ar reņģu izmantošana. Vēlams tās iepriekš apzināti sapūdēt, paturot kādā siltā vietā un tad ieliekot gabaliņus rakumos. Foruma dalībnieki piemin, ka šādi smaka izdalās pietiekami dziļi un kurmji uz kādu laiku pavisam noteikti ir aizbadīti, taču daži liek rēķināties ar to, ka šādas metodes izmantošana nav tā patīkamākā, jo arī paši dārzā var sajust nepatīkamo smaku. Bet, ja tā ir vasaras māja, kur paši neuzturas katru dienu, tad šādu risinājumu var izmantot.
Pārtikas produktu izmantojumā diskusiju vidū izcēlās arī padomi par apelsīnu mizu un ķiploku daiviņu izlikšanu kurmju alās, jo arī šīs metodes vairumam ir bijušas efektīvas. Attiecībā uz ķiplokiem, vairāki pieminējuši, ka to audzēšana citu augu tuvumā atbaida kurmjus, tāpēc tos ieteicams stādīt, piemēram, pie zemenēm, lilijām un īrisiem, ja to tuvumā mēdz parādīties kurmja rakumi.
Vēl kāda kurmju atbaidīšanas metode ir ar slazdu izgatavošanu. Šajā sakarā kāds foruma dalībnieks iesaka savu pieredzes stāstu, ieliekot zemē trīs litru burku, kurā iemestas vairākas sliekas, bet burkas vāks jāapsedz ar sienu vai zāli. Tā kā sliekas pievilinās kurmjus, tad tie itin drīz iekritīs slazdā, lai pēc tam nevēlamo racēju aiznestu uz tālākiem laukiem, lai tas rokas kur citur. Šajā gadījumā kurmis pēc tam ir jāaived gana tālu, lai tas neatgrieztos pašu vai kaimiņu dārzā.
Tautas metode, kas saņēmusi dažu atzinību un arī paša ieteicēja pozitīvo pieredzi, ir ar olu čaumalu izmantojumu. Izkaltējos olu čaumalas un saberot tās katrā rakumā, uz pāris mēnešiem pavisam noteikti esot miers un klusums no nevēlamajiem racējiem.
Starp visām ietecamajām metodēm ne viens vien atzinis, ka visefektīvākais līdzeklis ir mājdzīvnieks, jo to medību instinkti dara savu arī kurmju izķeršanā. Tāpēc, ja dārzu ir iekarojuši kurmji, bet pašiem vēl nav kaķis, tad iedarbīga metode var būt kaķa sarūpēšana, kas ikdienā parūpēsies par to, lai viņa teritorijā neparādītos vēl kāds negaidītais viesis.