Neparastais Selkirkas rekss – miera mika ar aitas kažociņu  (7)

Selkirkas reksam par savu eksistenci ir jāpateicas Persijas šķirnes kaķu audzētājai Džerijai Ņūmenai no Livingstonas Montānas štatā. 1987. gadā viņai piezvanīja no dzīvnieku patversmes un sacīja, ka ļoti neparasts kaķis ar aitas vilnai līdzīgu kažoku meklē mājas. Džerija kaķi paņēma un nosauca par Miss DePesto jeb Pestu.

Un tad Džerijai iešāvās prātā doma, ka Pesta, iespējams, ir spontānas ģenētiskas mutācijas rezultāts un šī mutācija bijusi atšķirīga no tās, kas izraisa Kornvolas un Devonas reksu rašanos. Vēlāk šo ideju apstiprināja ģenētikas speciālists Rojs Robinsons, kurš ziņoja par atšķirībām minēto šķirņu starpā Kaķu mīļotāju asociācijai (Cat Fancier's Association, CFA).

Džerija uzsāka selekcijas programmu. Pestu sapāroja ar Džerijai piederošo Persijas runci Ch Photofinish of Deekay, un tā rezultātā pasaulē nāca trīs mazuļi ar viļņotu, bet pārējie trīs – ar gludu kažoku. Šāda attiecība liecināja par to, ka viļņotā kažoka veidošanos nosaka dominantais gēns atšķirībā no Devonas un Kornvolas reksa, kuru viļņotā kažoka rašanos nosaka recesīvais gēns.

Viens no mazuļiem vārdā NoFace Oscar Kowalski, bija tieši tāda kaķu tipa iesmiesojums, kādu Džerija vēlējās radīt, – ar masīvāku miesasbūvi nekā viņa mātei, melnbalts ar baltām viļņotām ūsām un uzacīm.

Džerija šo runci sapāroja ar persiešiem, britu īsspalvainajiem kaķiem un eksotiem, kā arī ar paša māti Pestu. Pēdējās pārošanās rezultātā piedzima četri kaķēni – trīs ar viļņotu un viens ar gludu kažoku. Viens no sprogainajiem mazuļiem, vārdā NoFace Gracie Slick, nonāca pie Mērijas Haringtones Šveicē, un par to tika rakstīts franču dzīvnieku mīļotāju žurnālā "Atout Chat". Tas izraisīja milzu interesi Francijas kaķu audzētāju aprindās, un Gracie iegādājās Redžaina Lore (audzētava "Du Clos des Anges"), kur tā kļuva par šķirnes pamatlicēju Francijā. Ar šīs šķirnes līnijas starpniecību Selkirkas reksa šķirne tika iedibināta arī Vācijā.

Džerija Ņūmena šķirnes nosaukumam izvēlējās vārdu "Selkirks", lai iemūžinātu sava audžutēva vārdu, bet vārdu "rekss" pievienoja, lai raksturotu viļņoto kažoku.

Agrāk šīs šķirnes kaķi Eiropā bija ļoti reti sastopami, bet ar gadiem to popularitāte pieauga, un sprogaino skaistuļu kļuva aizvien vairāk. Tagad arī Latvijā ir divas Selkirkas reksu audzētavas.