Neatņemamā dārza sastāvdaļa – komposts jeb Vērtīgākais augu mēslošanas līdzeklis

Lai saprastu, kur un kā pareizi ierīkot kompostu, visupirms ir jāsaprot komposta būtība. Kā skaidro speciāliste Laima, tad komposts ir dažādu organisko vielu pakāpeniskas sadalīšanās process, kura rezultātā sadalījušos ''mantu'' var izmantot dārza augsnes uzlabošanai. Tāpēc jāsaprot, ka komposta izejmateriāliem ir jābūt organiskās izcelsmes produktiem, kas paliek pāri gan dārzu ravējot, gan virtuvē rosoties.

Ja tiek ievēroti komposta veidošanas priekšnosacījumi, tad tas ievērojami līdzsvaros mitruma daudzumu augsnē, nodrošinās augiem pilnvērtīgu mēslojumu, ļaus iztikt bez jebkādiem ķīmiskiem mēslošanas līdzekļiem un arī aizsargās augus no sakņu slimībām un stiprinās tā izturību.

Vairums cilvēki izvairās no komposta ieviešanas, taču patiesībā tas neprasa daudz rūpes un uzmanības, ja vien ir piemērota vieta tā izveidei un par tā esamību atceras, kad tiek ravētas dobes vai gatavots kāds ēdiens no dārzeņiem un augļiem. Komposts var tikt ierīkots kaudzē ar karkasu apkārt, apaudzējot to ar vīteņaugiem, tādā veidā padarot to pievilcīgāku. Taču veikalos ir iespējams iegādāties speciālās dažādu formu tvertnes, kas ar neuzkrītošajiem toņiem harmoniski iekļausies jebkura dārza tuvumā. Ņem vērā, ka komposts jāizvieto noēnotā vietā, kur ir viegli piekļūt. Speciāliste piemin, ja dārzā tiek ierīkots stūrītis vai speciāla vieta kompostam, tad vislabāk to izmantot dārza mēslošanai pēc diviem gadiem, tāpēc pienācis pēdējais laiks tā ieviešanai tiem, kam vēl nav komposts.

Dārzā ieteicamas divas komposta kaudzes - viena veidojamā, kur ikdienā tiek bērti organiskie atkritumi, bet otru, kur jau esam sabēruši pagājušajā gadā un kurā joprojām turpinās sadalīšanās process. Atceries, ka komposta gatavošanas process ir nepārtraukts, tāpēc tas var tikt ieviests jebkurā brīdī. Arī dobes mēslot var gan pavasarī, gan vasarā un rudenī, taču kompostu nevajadzētu likt uz sasalušas zemes.

Laima iesaka kompostu jaukt ar augsni, kaļķošanas līdzekļiem, kūdru un minerālmēsliem. Visbiežāk komposta iekārtotajā vietā tiek bērtas nezāles, dažādu dārzeņu un augļu mizas un koku lapu nobiras. Dārza eksperte iesaka ik pa brīdim starp šiem materiāliem uzklāt arī augsnes vai kūdras slāni, lai viss saliktais labāk sadalītos. Pāris reizes sezonā ieteicams uzkaisīt amonija nitrātu. Dārza kompostā vari pievienot dažādu augu atliekas – grieztos ziedus, augļu un dārzeņu mizas, olu čaumalas, kafijas un tējas biezumus, nopļautu zāli, krūmu lapas, zarus, nezāles, kūdru, kūtsmēslus un arī zāģu skaidas. Nelielos daudzumos var tikt pievienoti arī pelni, taču nekādā gadījumā nepievieno kompostam gaļas un zivju paliekas, sintētiskus materiālus, stiklu, akmeņus un tamlīdzīgas mājsaimniecībā sastopamas lietas. Lai paātrinātu komposta veidošanās procesu, visas augu atliekas pirms kompostēšanas ieteicams sasmalcināt.

Komposta sadalīšanās notiek optimāli 20-25⁰C temperatūrā pie gaisa mitruma 50-60% un neitrālas viegli skābas augsnes reakcijas. Šo salikumu parasti arī nodrošina mūsu zemes klimatiskie apstākļi vasaras periodā. Jāatceras, ka komposta kaudzē tomēr ik pa reizēm mēdz saglabāt dīgtspēju nezāļu sēklas, jo katrs grib dzīvot, tādēļ var gadīties, ka ielabojot dārziņu, tur parādās arī vairāk nezāļu, it īpaši, ja komposts nav pārjaukts pa gadu un, ja tas nav kārtīgi sadalījies, stāsta Laima.

Komposta kaudzes iekšpusē ir paaugstināta temperatūra un komposta kaudzes iekšpusē sadalās un iznīkst kaitēkļu oliņas un nezāļu sēklas, taču komposta malās tas viss var palikt un dzīvot tālāk savu dzīvi. Tādēļ kompostā nevajadzētu likt bīstamu kaitēkļu bojātas lapas – visizteiktāk šobrīd tas ir zirgkastaņām, kuras bojā zirgkastaņu lapu mīnējošā kode. Šīs lapas rudenī ieteicams sadedzināt, lai ierobežotu kaitēkļa izplatību, informē Laima.