Desmit saimnieku kļūdas, kas padara kaķi nelaimīgu  (11)

Diezgan daudzi saimnieki nomaina kaķa tualetē pakaišus reizi nedēļā, bet pārējā laikā par kastes saturu neliekas ne zinis, proti, regulāri neizvāc kaķa izkārnījumus un čuru pikučus (tie veidojas, ja ir cementējošās smiltis). Gribas atstāt nepatīkamo darbiņu uz vēlāku laiku. Visbiežāk tā grēko tie, kuru kaķim ir tualetes kaste ar jumtu un durtiņām, jo tad iekšā valdošā "šmuce" gluži vienkārši neduras acīs.

Teiksi – kas gan tur īpašs?! Pamēģini nenolaist ūdeni savā tualetē veselu nedēļu, tad sapratīsi, kā kaķītis jūtas, nokārtojoties savā kastītē, kura ilgstoši nav tīrīta.

Kad saimnieks paaugstina balsi, tas kaķus iedzen šausmās, jo viņiem ir daudz jutīgākas ausis un labāka dzirde nekā cilvēkiem. Ja mums kliegšana šķiet skaļa, tad kaķim – pilnīgi droši – tā jau liekas neizturama.

Izdzirdot pārāk skaļu bļaušanu, kaķis parasti pieglauž ausis, pieliec galvu un meklē vietu, kur paslēpties no nepanesamās skaņas un dusmām.

Kliegšana "Slikts kaķis!", mešana kaķim ar kādu priekšmetu vai lupatu, roku vicināšana dusmās vai bāršanās, kad četrkājainais draugs trin nagus pret dīvānu, izkārpa pakaišus ārpus tualetes kastes vai nokārtojas nevietā, liek kaķim saprast vienīgi to, ka saimnieks nav laimīgs, viņu redzot, taču nabaga ķepainis no tiesas nesaprot, kāpēc.

Piemēram, visiem kaķiem ir dabiska vajadzība trīt nagus. Ja nav nagu asināmā dēlīša vai stabiņa, kaķis atrod citu vietu, kur uztrīt savus "ieročus". Dzīvnieks tiešām nesaprot, kādēļ nedrīkst trīt nagus pret dīvānu. Nav iespējams kaķi pavisam atradināt no nagu asināšanas, jo tā ir dabiska uzvedība. Lai kaķis neapskādētu mēbeles, gluži vienkārši jāierāda tam vieta, kur skrāpēties atļauts, proti, nagu asināmais dēlītis vai stabiņš.   

Ja kaķi saķer aiz čupra un ar purniņu iebāž paša čuru peļķītē vai mēslos, kaķis pilnīgi sastingst no bailēm. Taču šāds sods nemainīs dzīvnieka uzvedību, vien iemācīs, ka no saimnieka ir jābaidās.

Tam, ka kaķis  pa lielam vai pa mazam nokārtojas ārpus kastītes, vienmēr ir kāds iemesls, piemēram, liels stress vai kāda veselības problēma.

Daudzi nepievērš uzmanību, ja kaķis atkal un atkal ar zobiem kodī kādu laukumiņu uz vēdera vai neatlaidīgi kasa ausis. Sak, lai jau kasās! Tomēr šāda uzvedība var liecināt par nopietnu veselības problēmu, piemēram, ausu kasīšana – par ausu ērcīti.

Ņem vērā, ka kaķi parasti cenšas slēpt, ka ir slimi. Tas ir atavisms, pārņemts no nepieradināto senču uzvedības, jo savvaļā slimīga izskata kaķis noteikti kļūtu par viegli iegūstamu upuri plēsējiem. Pašaizsardzības nolūkos kaķis, kuram sašķobījusies veselība, cenšas izskatīties vesels vai nolīst klusākā vietiņā.

Kaķi ir lieli meistari veselības problēmu slēpšanā vienalga, vai tas ir zoba iekaisums, kas apgrūtina ēšanu, vai urīnceļu infekcija, kas katru tualetes vizīti pārvērš neizturamās mokās.

Uzraudzīt kaķa veselību patiesībā nozīmē būt gandrīz vai detektīvam.

Atstāts viens klusā mājoklī, kuru pamazām pārņem tumsa, kaķis jūtas pamests. Jā, kaķi tīri labi redz tumsā, taču dzīvnieks daudz labāk jutīsies, ja atstāsi ieslēgtu radio (ne pārāk skaļi, protams) un naktslampiņu, kas viņam skaidri liks saprast, ka saimnieks drīz atgriezīsies.

Raustīšana aiz astes (vai ļaušana to darīt bērnam), elpas pūšana puniņā, raustīšana un bakstīšana laikā, kad kaķis guļ, murcīšana rokās, kad kaķis to nevēlas, vai enerģiska šūpošana rokās – šāda diskomfortu radoša uzvedība mulsina un nomāc tavu kaķi, kurš taču tevi mīl. Dzīvnieks nesaprot, kādēļ saimnieks speciāli dara tam kaut ko nepatīkamu.

Ja garspalvaino kaķi neķemmē, dzīvniekam drīz vien nākas piedzīvot diskomfortu, ko rada savēlušās spalvas kumšķi. Ja negriež nagus, istabas kaķim, kuru nelaiž ārā, tie visbiežāk pāraug un visur ķeras, nereti nolūstot un radot dzīvniekam sāpes. Ja nepārbauda ausis, kad kaķis atkārtoti krata galvu, var nepamanīt ausu ērcīti, kas savairojoties izraisa dzīvniekam neciešamu niezi. Ja neaizved kaķi pie veterinārārsta, kaut ir redzams, ka dzīvniekam grūti košļāt barību, kaķītis ilgstoši spiests paciest smaganu vai zobu problēmu radīto diskomfortu un sāpes. 

Īsāk sakot, it kā sīkumi, ko saimnieks neizdara, kaķim beigu galā var radīt milzīgu diskomfortu, kas, protams, liek tam justies nelaimīgam.

Sišana, speršana, iedunkāšana un jebkāda cita veida kaķa fiziska ietekmēšana ir necilvēcīga rīcība, kas iesēj bailes jebkurā ķepaiņi, salaužot dzīvnieka sirsniņu.

Fiziskas sāpes kaķim māca tikai un vienīgi baidīties no cilvēkiem.

Ja saimnieks nemaina kaķa trauciņā ūdeni, kaut arī tas stāv tur jau vairākas dienas un ūdenī ir iekļuvuši dažādi netīrumi, būtībā piespiež dzīvnieku dzert vecu, sastāvējušos ūdeni. Vēl trakāk, ja pēc vairākām dienām vienkārši ielej apglumēt paguvušajā bļodiņā svaigu ūdeni, neizmazgājot to.

Tādā gadījumā nav brīnums, ka kaķis lec izlietnē vai pat uz tualetes poda, kārodams iegūt kaut pili svaiga ūdens.

Ja kaķim ilgstoši nepievērš uzmanību, nesarunājas ar viņu, neizrāda mīlestību, nesamīļo un nepaspēlējas ar viņu, dzīvnieks ir apjucis un sarūgtināts. Kaķis alkst pēc kaut mazākā uzmanības apliecinājuma apmaiņā pret savu mīlestību. Aizņemtība nav attaisnojums.