"Iedosi velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku," – tāda ir latviešu tautas paruna, un tā ir ļoti labi attiecināma uz suņu diedelēšanu. Ja dosi, tad prasīs. Un, jo biežāk dosi, jo biežāk prasīs. Šajā ziņā suņa apetīte ir neremdināma. Viss, kas ir uz saimnieku galda un nav tik viegli dabūjams, dzīvnieka uztverē, protams, ir daudz kārdinošāks un garšīgāks nekā paša bļodiņā ieliktā barība.
Diemžēl, ja saimniekam ir "mīksta" sirds un kāds kumosiņš no viņa šķīvja ik pa brīdim ieceļo ķepaiņa mutē, tas var novest pie tā, ka suns atsakās no savas barības un vēlas ēst tikai saimnieku ēdienu. Šī problēma visbiežāk iet roku rokā ar dzīvnieka aptaukošanos un citām nebūšanām.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit