Tas notiek, it kā spēlējoties, tomēr pēc lielā suņa purniņa izteiksmes un tā, cik ļoti iestiepjas čivavas zobos satvertais pitbulterjera vaigs, var nojaust, ka diez ko patīkami mazā suņuka kodieni nav. Uz šo čivavu gan ir grūti dusmoties, jo viņam ir deformēta priekškājiņa.
Nav zināms, vai suņi spēj izjust līdzjūtību, bet, raugoties uz šo pārīti, rodas iespaids, ka pitbulterjers saprot, ka viņam ir darīšana ar daudz mazāku un vājāku radījumu, kuram turklāt ir kropla kājiņa, tādēļ izturas pacietīgi un iejūtīgi.
Kad kodīšana kļūst pārmērīgi uzstājīga, lielais suns čivavu maigi pastumj ar galvu. Lai arī mazais vienalga neliek mieru, pitbulterjers rāmi noliek galvu uz priekšķepām un skumju skatienu pacieš turpmākās čivavas izdarības.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit