"Baltiņš kopš savas piedzimšanas (vai izmešanas) vairākus gadus dzīvoja kārtīga ielas runča dzīvi kādā kolonijā Rīgā. Koloniju aprūpēja ļoti veca kundze – rūpīga un saprātīga, no tām, kuras apzinās, ka bezpajumtes kaķus vajag sterilizēt, lai viņi nevairotos, ārstēt, ja viņi saslimst, un tā tālāk," stāsta Laura Karnīte.
"Gadu gaitā viņa iemīlēja draudzīgo runčeli un izdomāja dot viņam pajumti savā dzīvoklī. No sākuma Baltiņš nebija mierā ar ieslodzījumu četrās sienās, plosījās un baidījās, taču maz pamazām pierada pie vecās kundzes un jaunā dzīves veida. Bļodiņa vienmēr bija pilna, un saimniece pārāk neuzbāzās ar uzmanības apliecinājumiem – tamdēļ, ka viņai pietika rūpju pašai ar savām grūtībām, kas, pasliktinoties veselībai, vairojās ar katru gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
