"Baltiņš kopš savas piedzimšanas (vai izmešanas) vairākus gadus dzīvoja kārtīga ielas runča dzīvi kādā kolonijā Rīgā. Koloniju aprūpēja ļoti veca kundze – rūpīga un saprātīga, no tām, kuras apzinās, ka bezpajumtes kaķus vajag sterilizēt, lai viņi nevairotos, ārstēt, ja viņi saslimst, un tā tālāk," stāsta Laura Karnīte.
"Gadu gaitā viņa iemīlēja draudzīgo runčeli un izdomāja dot viņam pajumti savā dzīvoklī. No sākuma Baltiņš nebija mierā ar ieslodzījumu četrās sienās, plosījās un baidījās, taču maz pamazām pierada pie vecās kundzes un jaunā dzīves veida. Bļodiņa vienmēr bija pilna, un saimniece pārāk neuzbāzās ar uzmanības apliecinājumiem – tamdēļ, ka viņai pietika rūpju pašai ar savām grūtībām, kas, pasliktinoties veselībai, vairojās ar katru gadu.
Laikam ritot, Baltiņš juta, ka kļūst aizvien sāpīgāk sakost piedāvāto ēdienu, ka ir grūti aizvērt muti un smaka, kas cērtas degunā, nomāc pat viskārdinošākā ēdiena smaržu. Tāpēc Baltiņš nolēma labāk neēst vispār.
Saimniece, ar grūtībām spēdama aprūpēt pati sevi, tomēr manīja, ka ar minci kaut kas nav kārtībā. Taču naudas vetārsta apmeklējumam viņai, protams, nebija, un pat, ja būtu, viņa tāpat nespētu viņu pie tā nogādāt, jo sen jau vairs nespēra soli ārpus mājas. Taču viņa centās, sarūpēdama Baltiņam labākos kumosus no sava galda – maizīti un pieniņu – un ieziezdama pašai domātās zāles jēlumos, ko ap runča muti radīja iztecējušās strutainās siekalas.
Droši vien Baltiņš tā arī būtu nomiris bada nāvē, ja nepienāktu brīdis, kad viņa saimniece kļuva pavisam nespēcīga, un kaimiņi, kuri vientuļo kundzi pieskatīja, nolēma rīkoties.
Kundze devās un pansionātu, bet Baltiņš nonāca patversmē – novājējis, izpuvušām smaganām un zobiem, kas, turēdamies pēdējās stērbelēs, ļodzījās uz visām pusēm.
Baltiņam ir tikai septiņi gadi, un vismaz pagaidām šķiet, ka viņš ir veiksmīgi pārcietis operāciju, kurā tika izņemti bojātie zobi un iztīrīti strutu perēkļi smaganās. Atlikušajai dzīvei viņam ir atlikuši vēl veseli pieci zobi – pilnīgi pietiekami, ja vien atrastos kāds, kas būtu gatavs uzņemt viņu savās mājās – runci pusmūža gados ar īpašām vajadzībām."
Patversmes "Dzīvnieku Draugs" kontaktinformācija atrodama šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
