Austrālijas aitu suns. <a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/28045310@N08/">AJU_photography</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/">cc</a>
Daudzi pilsētnieki vēlētos suni, taču iegādāties vilcinās, jo nejūtas droši, vai četrkājainais draugs labi jutīsies, dienas lielāko daļu pavadot dzīvoklī. Pa dienu vairākumam no mums jābūt darbā, tātad kopīga pastaiga ar ķepaini sanāk vien agri no rīta un – tāda garāka un aktīvāka – vakarā. Kāda lasītāja portālam "MansDraugs.lv" lūdza ieteikt vidēji aktīvas šķirnes suni dzīvei divistabu dzīvoklī, kas ik dienu pacietīgi sagaidītu saimnieci no darba, lai vakarā dotos kopīgā skrējienā vai garā, aktīvā pastaigā. Lūdzām padomu kinoloģei Vladislavai Akimovai.

"Vispār sunim mājās nevajag īpaši daudz vietas. Svarīgākais ir nodrošināt pastaigas pa āru un slodzi gan ķermenim, gan smadzenēm, proti, dažādus vingrinājumus un spēles! Tad mājās suns atpūšas," stāsta Vladislava Akimova.

"Kā šādai situācijai piemērotākie no mazajām suņu šķirnēm man uzreiz nāk prātā miniatūrais jeb cvergšnaucers, šeltijs un kavaliera kinga Čārlza spaniels. No lielajām šķirnēm tas varētu būt Austrālijas aitu suns. Tie ir suņi, kuriem nav nepieciešama pārmērīgi liela fiziskā slodze, taču viņi arī nepieder pavisam mierīgajiem.

Noteikti neskatītos uz medību suņiem (piemēram, bīgls) un kamanu suņiem (piemēram, Sibīrijas haskijs), jo tiem vajadzīga liela fiziskā slodze, ko tipiskam pilsētniekam, kurš dienas lielāko daļu pavada birojā, būs grūti nodrošināt."

Jautāta, vai visu ieteikto šķirņu pārstāvji labi justos pat vienistabas dzīvoklī, ja jau mājokļa platība sunim nav tik svarīga, kinoloģe atbild, ka pašu ērtības labad tādā situācijā tomēr ieteicams izvēlēties kādu no minētajiem mazo šķirņu pārstāvjiem. Austrālijas aitu sunim tomēr vajadzētu vismaz divistabu dzīvokli.

Īsumā par ieteiktajām šķirnēm (+ foto):

Miniatūrais jeb cvergšnaucers


Šeltijs

Šeltijs

Kavaliera kinga Čārlza spaniels

Foto: PantherMedia/Scanpix

Kavaliera kinga Čārlza spaniels

Kinga Čārlza spaniels ir lielisks ģimenes mīlulis, jo viņam patīk pavadīt laiku kopā ar saimnieku un citiem ģimenes locekļiem un baudīt viņu uzmanību. Šis suns ir gudrs, apķērīgs, dzīvespriecīgs un rotaļīgs. Viņam piemīt ļoti labas piemērošanās spējas dažādiem apstākļiem. Viņš reti rej.

Kavaliera kinga Čārlza spaniela augums skaustā ir 25 līdz 30 centimetri, bet svars – aptuveni 5 kilogrami.

Kinga Čārlza spanielam ir garš, mīksts, viegli viļņains apmatojums. Viņa kažoks var būt melns ar dzeltenbrūnu, tumši ruds vai balts, papildināts ar kastaņbrūniem laukumiem. Kinga Čārlza spanielam mēdz būt arī trīskrāsains kažoks – melnbalts ar sarkanbrūnas nokrāsas akcentiem.

Šī spaniela kažoku ieteicams kārtīgi izsukāt divreiz nedēļā, īpašu uzmanību veltot apmatojumam uz suņa krūtīm, pakauša un starp kājām.

Parasti šo suni var apmācīt pilnīgi bez jebkādām grūtībām, jo viņš ir pietiekami saprātīgs, lai ātri aptvertu, ko no viņa gaida.

Kinga Čārlza spaniels ir tik saticīgs kā reti kurš cits dzīvnieks un parasti ļoti labi sadzīvo ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem.

Savas vajadzības pēc fiziskām nodarbībām kinga Čārlza spaniels piemēro sava saimnieka ģimenes dzīves ritmam.

Austrālijas aitu suns

Austrālijas aitu suns

Šis gudrais, apķērīgais, vērīgais suns ir viegli apmācāms, nosvērts, modrs, piesardzīgs, aktīvs, ļoti uzticams un izturīgs. Viņam izveidojas ciešs kontakts ar saimnieka ģimeni.

Austrālijas aitu suns vislabāk jutīsies sportiskā ģimenē, kuras pārstāvji spēj katru dienu viņam veltīt pietiekami daudz laika, piemēram dodoties kopīgā skrējienā vai uzspēlējot bumbu.

Austrālijas aitu suņa augums skaustā ir 50 līdz 57 centimetri. Kuces ir mazliet mazākas – 45 līdz 52 centimetri.

Austrālijas aitu suņa kažoks sastāv no vairāk vai mazāk viļņotiem vidēji gariem un gariem akotmatiem un biezas pavilnas. Austrālijas aitu suns var būt zilgani melnraibs, rudi raibs, kā arī pilnīgi melns vai brūns, reizēm ar dzeltenbrūniem akcentiem un baltiem laukumiem.

Uzturēt kārtībā Austrālijas aitu suņa kažoku nav grūti. Kad spalvas mešanas laikā sunim izkrīt pavilna, viņš regulāri jāķemmē.

Šķirņu aprakstiem izmantota Esteres Ferhūfas-Ferhallenas enciklopēdija "Suņi" (Zvaigzne ABC).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!