Cukura alternatīva dārzā – stēvija  (1)

Stēviju patiesi var dēvēt par apbrīnojamu augu, jo tas ir vienīgais dabiskās izcelsmes cukura aizstājējs, kas arī ticis oficiāli apstiprināts 2011. gadā, ļaujot to oficiāli izmantot Eiropas Savienībā. Stēvija (Stevia rebaudiana Bertoni) ir asteru dzimtas augs, kas iemantojis arī tādus nosaukumus, kā meduslapa, saldā Paragvajas zāle, saldā lapa vai pasaulē saldākais augs, taču vispārliecinošāk to dēvēt par stēviju. Šajā dzimtā ietilpst arī pienenes, saulespuķes un cigoriņi, taču tikai stēvijai piemīt saldinošas īpašības, ko sniedz lapās esošais steviozīds un rebaudiozīds, raksta portāls Stevija.lv. 

Lai arī stēvija savvaļā sastopama kalnos Paragvajā un Dienvidbrazīlijā, tā ir audzējama arī Latvijas klimatiskajos apstākļos un ar katru gadu šim augam pievēršam arvien lielāku uzmanību, lai gan tas jau sen būtu pelnījis vietu katra mazdārziņā, lai tas tiktu izmantots uzturā ik dienu. Pēc vizuālajām pazīmēm stēviju var atpazīt pēc garenajām, lancetveida lapām, kas ir aptuveni piecu centimetru garas un divu centimetru platas, un aug pretējā virzienā.

Lai arī stēvija vairumam šķiet eksotisks augs, patiesībā to ir itin viegli izaudzēt arī pašu dārzā, īpaši tad, ja iegādāts stāds podiņā. Stēvijas audzēšanā jāzina, ka šis noteikti nebūs tas augs, ko var iestādīt dārzā un pēc tam atstāt to bez vērības. Stēvija ir gaismas un siltuma prasīgs augs, tāpēc mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos vasaras sezonā to audzēt siltumnīcā, bet ziemas sezonā istabā uz palodzes, kur ir daudz gaisma.

Augsnes piemērošanā jāievēro, lai zeme būtu auglīga, bet arī gaisa caurlaidīga, taču arī regulārs mitrums nosaka stēvijas sekmīgu izaudzēšanu, dalās speciāliste Lāsma. Ja mitrums augam būs par daudz, lapas kļūs dzeltenas. Kad augam ir nodrošināti pienācīgi augšanas apstākļi, svarīgi to ik pa laikam arī mēslot ar atšķaidītu zāļu vircu vai ar kompleksajiem minerālmēsliem. Stēvijas audzēšanā jāievēro, lai augs nesaskartos ar salnām, jo tās augs nepārcieš.

Stēvijas audzēšanā viena no prasībām ir arī auga lapu izmantošana, tāpēc ik pa laikam galotnes ir jāapgriež un lapas jāizmanto pēc saviem ieskatiem, žāvējot tās, vai izmantojot svaigā veidā. Ja tas netiks darīts, tas augs sazarosies un jaunas lapas nespēs veidoties, tāpēc augu noteikti vajag izmantot, nevis taupīt.

Tā kā stēvija ir krietni saldāka par cukuru, tad tās izmantošanā nepieciešams izmantot krietni mazākas devas, lai arī ar auga sniegto saldumu varētu droši aizrauties, jo tas nesatur kalorijas, tādēļ to ieteicams izmantot tievētājiem, diabēta slimniekiem un veselīga uztura atzinējiem.

Stēvijas labvēlīgās īpašības tiek izmantotas ne tikai pie tējas vai ievārījuma gatavošanā, bet arī ārstniecībā, jo lapām piemīt spēja mazināt apdegumu un kukaiņu kodumu sāpes, kā arī veicināt brūču dzīšanu. Vislabāk visas vērtīgās stēvijā esošās vielas var uzņemt ar lapām svaigā veidā, tāpēc tās var pievienot kokteiļiem, marinādēm, ēdiena dekorēšanā, kā arī ievārījumu, saldo ēdienu, dzērienu un dazādu ēdienu gatavošanā. Izžāvējot lapas, saldinošās īpašības joprojām saglabājas, tāpēc tās var izmantot arī kaltētā veidā vai arī pēc tam tās samalt pulverī. No svaigām stēvijas lapām var gatavot uzlējumu, ko pēcāk izmantot cukura vietā. Stēvija ir arī bieži sastopama sastāvdaļa dažādu kosmētikas līdzekļu ražošanā, tāpēc auga vērtību un nepieciešamību nudien nav vērts apšaubīt.