Kaķim klepus vasarā. Kas vainas?

"Protams, kaķim, tāpat kā cilvēkam, klepus var būt jebkurā gadalaikā, arī vasarā. Iemeslu tam var būt ļoti daudz," stāsta daktere Zemerova. Viņa min biežākos klepus iemeslus kaķiem.

Klepus cēlonis var būt dažādas vīrusu infekcijas, visbiežāk – rinotraheīts, ko izraisa noteikta tipa herpes vīruss. Tad gan parasti vērojami arī citi simptomi, kā paaugstināta temperatūra, atteikšanās no ēdiena, izdalījumi no deguna un actiņām. Pret šo un citām vīrusu infekcijām kaķi nepieciešams vakcinēt, turklāt – katru gadu, lai uzturētu imunitāti.

Ja kaķis ilgāk nekā gadu nav potēts, ļoti iespējams, ka ir inficējies ar kādu vīrusu. Vīrusslimības kaķiem sagādā milzīgu diskomfortu, tādēļ veterinārārsts ieteiks medikamentus, lai mazinātu nepatīkamos simptomus un palīdzētu dzīvnieka organismam tikt ar vīrusu galā.

Vīrusa infekcijai visbiežāk pievienojas arī bakteriāla infekcija. Šādos gadījumos kaķim nepieciešams lietot arī antibiotikas.

Klepus iemesls var būt arī sirds problēmas. To gadījumā kaķis visbiežāk klepo, kad sirdij ir liela slodze, piemēram, fiziska piepūle vai karsts laiks. No sirds mazspējas visbiežāk cieš kaķīši seniora vecumā, bet arī jauniem kaķiem var būt iedzimtas sirds kaites. Iedzimtu slimību gadījumā gan visbiežāk klepu novēro jau kaķa dzīves sākumā, tomēr gadās arī, ka slimība sākotnēji norit bez šī simptoma.

Ja sirds pietiekami efektīvi nepilda sūkņa funkciju, plaušās uzkrājas lieks šķidrums, kas arī ir klepus iemesls. Sirds problēmas veterinārārsts konstatē, izklausot kaķīti ar fonendoskopu. Ja speciālistam rodas aizdomas, ka sirsniņai ir kāda vaina, dzīvnieks tiek nosūtīts uz ehokardiogrammu. Atkarībā no diagnozes, tiek izrakstīti medikamenti, kas jālieto visu turpmāko kaķīša mūžu.

Kaķim klepu var izraisīt arī tārpi. Tā dēvētie apaļtārpi un āķtārpi noteiktā attīstības periodā migrē pa dzīvnieka organismu, tostarp caur plaušām, augšup pa traheju jeb elpvadu, tādējādi izraisot sausu, kairinošu klepu. Pieaugušu kaķi ieteicams attārpot ik pēc pusgada. Ja attārpošana sen nav veikta, tā ir pirmā lieta, ko cilvēks pats var izdarīt mājas apstākļos, ja mīlulis sācis šad tad ieklepoties.

Svarīgi ievērot, ka dzīvnieks ikreiz jāattārpo divas reizes – vienreiz un pēc desmit dienām atkal. Tas ir nepieciešams, jo medikamenti nonāvē tikai tārpiņus, bet nespēj skādēt to oliņām. Pēc desmit dienām jaunā tārpu paaudze jau būs izšķīlusies, tādēļ nepieciešama atkārtota deva. Prettārpu zāļu iedošana tikai vienreiz ir biežākā saimnieku kļūda, kuras dēļ mīluli neizdodas efektīvi attārpot.

Vilcināties gan nevajag, lai tārpi nesadēj jaunas olas. Ja klepus pēc attārpošanas nemitējas, noteikti kopā ar mīluli jādodas pie veterinārārsta.

Veterinārajā klīnikā apaļtārpus un āktārpus iespējams konstatēt, veicot dzīvnieka fekāliju parauga analīzi.

"Pēc lasītājas minētajiem simptomiem man rodas aizdomas, ka kaķītim varētu būt sakairināts barības vads, taču, neredzot pacientu, protams, nevaru to droši apgalvot," saka Tatjana Zemerova.

Kaķim ēdot asu zāli vai graužot dažādas neēdamas lietas, kā vadus vai plastmasas gredzentiņus no pudeļu kakliņiem, nereti tiek traumētas dzīvnieka barības vada sieniņas. Nobrāztās vietas ir jutīgas, parasti pievienojas arī iekaisums. Šādā gadījumā kaķis bieži klepo, kad ēd vai dzer, jo tad barības vads tiek papildus kairināts. Tomēr klepus var uznākt arī nesaistīti ar ēšanu vai dzeršanu, jo iekaisums pats par sevi rada kairinājumu.

Ja kaķim ir sakairināts barības vads, veterinārārsts izraksta pretiekaisuma zāles un medikamentus, kas, vienkārši izsakoties, ieeļļo kaklu, mazinot diskomfortu.

Noslēgumā daktere piebilst: "Kā jau minēju, iemeslu klepum var būt ļoti daudz. Jebkurā gadījumā nevajadzētu gaidīt, ka klepus pāries pats no sevis – tā parasti nenotiek! Vispareizāk būtu aizvest kaķīti pie veterinārārsta, kurš noteiks diagnozi un piemēros vajadzīgo ārstēšanu."