"Es un mana māsa ikdienā uzņemamies rūpes par sešiem bērniem, kaķi un diviem suņiem," stāsta deju pasniedzēja, māksliniece, trīs bērnu māmiņa Liene Skulme. "Abi suņi mums ir ļoti miermīlīgi un labi satiek gan savā starpā, gan ar bērniem.
Tie ir atšķirīgi augumos – viens ir maziņš pekinietis, otrs ir liels, garspalvainais vilks. Vienīgā atšķirība – mazo suni bērni var staipīt, ņurcīt un mīļot, ar lielo nav tik viegli. Mazos bērnus aiz mīlestības tas mēdz nogāzt no kājām, un attiecības bērniem un dzīvniekiem ir ļoti labas un draudzīgas."
"Nekad neatstāj bērnu ar suni bez uzraudzības! Ja radīsies nepatīkams gadījums, mazais un dzīvnieks nebūs vainojami. Tikai saimnieks būs vainīgs! Gadījumos, kad suns un bērns dzīvo kopā un dzīvnieks apdraud mazo, suns jāizolē (voljerā). Lai nebūtu jāšķiras no mīluļa, vēlams konsultēties ar kinologu un kopīgi lemt, kā risināt iespējamās problēmas," uzsver Jevgeņijs Novikovs, "Sunuskola.lv" suņu apmācības speciālists.
Zoopsiholoģe Inga Cerbule norāda: "Lai izvairītos no mājdzīvnieka uzvedības problēmām, tajā skaitā agresijas, izvēlies saviem dzīves apstākļiem un pieredzes līmenim piemērotu suni un palīdzi dzīvot tam pilnvērtīgi – socializēties, iziet apmācību un kontaktēties ar sugasbrāļiem. Tikpat nozīmīga ir fiziskā slodze, kā arī saimnieka spēja saprātīgi kontrolēt un uzraudzīt suni."
1. Nekad neatstāj zīdainīti vai mazu bērnu bez uzraudzības kopā ar suni! Ja izej no istabas, ņem līdzi vai nu suni vai bērnu. Visbiežāk suņi sakož mazos situācijās, kad nav klāt neviena pieaugušā. Nereti cieš seja un rokas. Ja nav laika suni un mazo uzraudzīt, tie jāizšķir. Suni var uz laiku izlikt sētā vai ielikt citā telpā. Istabas durvis aizslēdz vai arī durvīm ierīko krampīti bērnam nesasniedzamā augstumā.
2. Turi acis vaļā un neklusē! Visvairāk suņi sakož zēnus vecumā no 5 līdz 12 gadiem. Analizējot situācijas apstākļus, konstatēts, ka lielākoties apkārtējie zinājuši – suns varētu kost, tomēr neko nav darījuši nelaimes novēršanai. Lai nebūtu jānožēlo sekas, ieņem aktīvu pozīciju un neklusē, ja briest bīstama situācija.
3. Iemāci netraucēt! Pastāsti bērnam, ka nedrīkst traucēt suni tad, kad tas ēd, dzer vai guļ. Uzraugi, lai bērns šo noteikumu ievēro un respektē suņa teritoriju un paradumus.
4. Pastāsti – doties līdzi nedrīkst! Kad suns iet prom no bērna, māci, ka sekot sunim nedrīkst. Ja suns dodas prom, tas nozīmē, ka tajā brīdī nevēlas ar mazo kontaktēties. Māci bērnam, ka riešana, rūcieni vai zobu rādīšana nozīmē briesmas.
5. Ņem aizgādībā miermīlīgu ģimenes mīluli! Izvēloties ģimenes draugu, dod priekšroku mierīgam, draudzīgam, viegli apmācāmam sunim, kas ir maza vai vidēja auguma. Izvairies no šķirnēm, kurās attīstīta agresivitāte pret cilvēkiem vai dzīvniekiem. Apzinies, ka ne katrs suns piemērots iesācējam un ģimenei ar maziem bērniem. Viens un tas pats suns nevar būt vienlaikus mīļš bērnu draugs un nikns sargs!
6. Neliec bērnam sodīt suni! Suns var pieņemt sodu no pieaugušā, ko uzskata par savu saimnieku, tomēr aktīvi pretoties bērna norādēm. Mājdzīvnieks var pārprast vai nesaprast bērna norādes, asi reaģējot.
7. Sterilizē ģimenes mīluli! Sterilizēti dzīvnieki ir mierīgāki un draudzīgāki. Šajā jautājumā vērsies pie vetārsta.
8. Padomā laikus par suņa mītni! Visrūpīgāk suņa izvēle jāapsver ģimenēm, kas dzīvo nelielā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā. Bērnam ar suni dažos kvadrātmetros būs jāsadzīvo 24 stundas diennaktī. Ņem vērā – taviem kaimiņiem ar suni vienā namā un vienā pagalmā būs jāsadzīvo visu suņa mūžu. Svarīgi, lai gan suns, gan apkārtējie jūtas labi un droši.
9. Rūpējies par pareizu suņa ēdināšanu! Baro suni atsevišķā telpā, tūlīt pēc ēšanas novāc bļodiņu ar pārpalikumu.
10. Pārdomā, kam uztici savu mīluli! Apzinies, ka aukle, vecmāmiņa, draugi un citi nevar tavas prombūtnes laikā vienlīdz labi uzraudzīt gan bērnu, gan suni. Cilvēks bez pieredzes saskarsmē ar suni nevar laikus novērtēt, ka briest konflikts starp dzīvnieku un mazo. Prombūtnes laikā suni un bērnu labāk izšķirt.
Mazais var netīšām savainot suni, un pastāv iespēja, ka mājdzīvnieks nodara pāri bērnam. Dzīvnieku ar bērnu var atstāt tikai tad, kad ir pilnīga pārliecība par jaunā cilvēka spēju uzņemties atbildību un kontrolēt situāciju. Viss atkarīgs gan no suņa šķirnes un tā rakstura, gan no personas, kam tiek uzticēts suns, kā arī – laika perioda, ko pavadāt prom. Jebkuru neskaidrību gadījumā vēlams konsultēties ar zoopsihologu vai kinologu. Drošība – pirmajā vietā!
11. Pieskati arī mazos ciemiņus! Pievērs uzmanību ciemiņiem ar bērniem. Suns pret svešām atvasēm var izturēties pilnīgi citādi, nekā esot kopā ar taviem bērniem. Ir bijuši gadījumi, kad mājas suns sakož mazos ciemiņus, jo dzīvnieks noturējis kopīgās rotaļas par "svešo" bērnu uzbrukumu "saviem" bērniem.
Ciemiņi bieži vien ir aizņemti ar sarunām un uzkodām, tomēr pastāv risks, ka starp mājdzīvnieku un bērnu var izcelties nepatīkama vai bīstama situācija, piemēram, mirklis, kad bērnus neviens nepieskata un tie traucē vai kaitina suni. Ja nevienam nav laika suni uzraudzīt, tas jāieved atsevišķā telpā vai jāliek suņu būrītī.
12. Sargi bērnu no ķēdes suņiem kā no uguns! Atceries – bērni nespēj novērtēt, cik tālu stiepjas dzīvnieka ķēde. Ja tavs suns atrodas pie ķēdes, ap ķēdes perimetru ierīko žogu. Ja nikns suns ir iežogojumā, vārtiņi jāaizslēdz tā, lai tur neiemaldītos bērni. Žogam jābūt tik augstam, lai bērni tam nespētu pārkāpt.
Vairāk par suņu turēšanas nosacījumiem iespējams uzzināt MK Noteikumos Nr. 266.
Par Purina Saimnieku skolu
Purina Saimnieku skola ir sociāla iniciatīva, kuras mērķis ir izglītot mājdzīvnieku saimniekus par dzīvnieku labturību, kā arī veidot to turēšanas kultūru Latvijā. Saimnieku skola ar "Purina" atbalstu atklāta 2015. gada aprīlī. Saimnieku skolas iniciatīvas pamatā ir ideja, ka pārdomāta un godprātīga attieksme pret dzīvnieku rada abpusēji emocionāli bagātāku dzīvi. Purina Saimnieku skola iestājas par ideju, ka atbildīga attieksme un pilnīgas zināšanas par mājdzīvnieku uzturēšanu veicina sabiedrības labklājību kopumā.