Jau muižas iepazīšanas sākumā Inga ievieš kārtību, sakot, ka muižas īpašnieks, galvenais saimnieks un sirds motors ir viņas vīrs Uģis Prauliņš (komponists un mūziķis), bet Inga - iedvesma un praktisko darbu darītāja. Tomēr bez šādas apvienības muiža nebūtu tāda, kāda viņa ir šobrīd, par to nu gan man ir pilnīga pārliecība. Šīs mājas stāsts ir patiesi sens, jo tas aizsākās jau 1913. gadā, kad muižā dzīvoja Prauliņu dzimta (Uģa vectēvs), taču padomju laikos ar izsūtīšanu mainījās arī saimniecībā notiekošais. Kādu laiku muižā bijusi pienotava un vēlāk strādnieku dzīvokļi, jo muižas kūtī esot bijušas govis. Taču viss ir labs, kas labi beidzas un 2009. gadā muižā atgriezās Prauliņu dzimta, lai māja varētu ar jaunu sparu un enerģiju tikt apdzīvota. Muižas vērtība un skaistums ir ticis novērtēts, jo Ērmaņu muižas kungu māja ir viens no izcilākajiem 19. gs. koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
Ērmaņu muižu uzcēlis Vāgnera zāles un tai apkārtējo māju īpašnieks, Rīgas teātra un toreizējā simfoniskā orķestra izveidotājs un uzturētājs, Livonijas pusķēniņš, slepenpadomnieks, kura meitai Margarētai pats Bēthovens ir veltījis trīs klavieru sonātes, kura meita Barbara Juliane – Madame de Krudener ir bijusi viena no XIX gs ietekmīgākajām sievietēm Eiropas politikā, un Latvijā, iespējams, joprojām nepārspēts mecenāts, pilnā vārdā - Otto Hermann von Vietinghoff – Scheel.