Māris Strazds un vairāki "Neatkarīgās Rīta Avīzes" aptaujātie ornitologi apgalvo, ka nē, jo raidītājs veido tikai 2% no putna kopējā svara, būtībā ir kā rokaspulkstenis cilvēkam. Teorētiski esot pieļaujami pat 150 grami trīs kilogramus smagam putnam.
Ornitologs Uģis Bergmanis laikrakstam apstiprinājis, ka raidītāja nelielais svars putnam nevarētu būt traucējošs, taču pētnieku aprindās tiekot diskutēts par ierīces iespējamo ietekmi un putna navigācijas spējām. Bergmanis nodarbojas ar mazo ērgļu pētniecību. Daļa ērgļu pēc raidītāja uzlikšanas esot "nepareizi migrējuši, nav spējuši noorientēties un gājuši bojā." Tomēr apgalvot, ka tas tiešām ir radītāja dēļ, pētnieks nevar, jo arī putni bez raidītāja mēdz nojukt no kursa. Tos gan nav iespējams tik precīzi saskaitīt kā putnus ar raidītāju.
Pētījuma "Melnais stārķis. Dzīvības lidojums" mērķis ir noskaidrot, kāpēc pēdējo divdesmit gadu laikā ievērojami sarukusi Latvijas melno stārķu populācija un kāpēc lielākoties bojā iet mātītes. Pētījums rit vien trešo gadu, un skaidras atbildes gūt pagaidām nav izdevies. Mirušo putnu organismā konstatētas radiācijas pēdas un olās atrastas lauksaimniecības ķimikālijas DDT pēdas.
Ornitologs Māris Strazds skarbus vārdus veltījis Latvijas mežstrādniekiem, norādot, ka viņu nepārtrauktā rosība nereti traucējot stārķiem normāli paēst. Pieaugušam putnam dienā nepieciešams notiesāt diezgan daudz – aptuveni divus kilogramus zivju.
Šogad Māris Strazds raidītājus uzlicis vēl pieciem melnajiem stārķiem, tostarp jaunajai stārķu mātītei, kura maija vidū izšķīlās ar tiešraides kameru aprīkotajā Zemgales melno stārķu ligzdā un pa šo laiku kļuvusi mīļa daudziem ligzdas pastāvīgajiem vērotājiem (tiešraide skatāma portālā "Dabasdati.lv").
Strazds neizslēdz iespēju, ka arī šie putni var iet bojā, paužot cerību, ka tādā gadījumā upuris nebūs velts. Viņaprāt, galvenais šobrīd ir izglābt sugu, bet pētniecība vienmēr prasa kaut kādus upurus, vēsta "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Ornitologs laikrakstam uzsvēris – nav pierādījumu, ka šie 15 melnie stārķi gājuši bojā raidītāja dēļ. Bet, pēc ornitologa domām, pat ja aprīkošana ar raidītāju būtu saistīta ar zināmu risku putnu dzīvībai, tas nenozīmē, ka no tās būtu jāatsakās. Viņaprāt, sugas glābšanas vārdā ir pieļaujams upurēt dažu indivīdu dzīvības.
"Par melnā stārķa nogalināšanu draud bargs sods – līdz pat pieciem gadiem cietumā, taču ne tad, ja putns gājis bojā zinātniska šova gaitā," aizdomāties rosina "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Dabas aizsardzības pārvalde laikrakstam norādījusi, ka izvērtēt pētījuma rezultātus, tai skaitā to, kāpēc teju visi pētāmie objekti iet bojā, nav tās spēkos. Pārvalde sekojot līdzi pētnieku veikumam, taču projektā tieši neiejaucoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
