Jau ziņots, ka no 18 melnajiem stārķiem, kas pēdējo divu gadu laikā aprīkoti ar raidītāju, tika viens ir palicis dzīvs. Par to, kas varētu būt vainojams šajā bēdīgajā statistikā un Latvijas melno stārķu populācijas sarukšanā vispār, piektdien LNT raidījumā "900 sekundes" vairākas versijas izteica ornitologs Māris Strazds.

Vispirms Māris Strazds precizēja, ka tomēr dzīvs ir vēl viens putns, kuru, pateicoties raidītājam, atrada, pirms viņš bija paspējis nomirt. Šis melnais stārķis tika nogādāts Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur dzīvo joprojām. Otrs stārķis – Kate – pašlaik atrodas Ukrainā, pie pašas Moldovas robežas, ornitologs Māris Strazds pastāstīja raidījumā "900 sekundes".

Kate ir tikai otrais ar raidītāju aprīkotais putns, kas nodzīvojis ilgāk par gadu. Pirmā bijusi Mellene, kas gājusi boja negadījumā nākamā gada ziemā.

"Pirmajos gados ar raidītājiem aprīkoto putnu analīze rāda, ka abi sekmīgie putni atstāja ligzdu gandrīz 90 dienu vecumā. Mellenei bija pāri par 90 dienām, kad viņa devās ceļā, un Katei bija, ja nemaldos, 87 dienas, kamēr tie putni, kurus drusku priekšlaicīgi dažādu iemeslu dēļ izbaidīja no ligzdas, kas bija spiesti ligzdu atstāt, ceļojot bija diezgan haotiski, nesakarīgi un gala beigās visi kaut kur… palika," sacīja Māris Strazds.

Vai tā bijusi sagadīšanās vai likumsakarība, pagaidām esot ir grūti pateikt, taču, ņemot šos datus vērā, šogad divi raidītāji (kopā ar raidītājiem šogad aprīkoti pieci putni) ir uzlikti jaunajiem putniem ligzdās, kur varbūtība, ka kāds tos nejauši iztraucēs līdzinās nullei. "Un tas būtībā parādīs to, vai tam ir vai nav nozīme. Man ir sajūta, ka ir," teica ornitologs.

Pētnieki stārķu olās ir konstatējuši bīstamo pesticīdu DDT jeb dustu, kuru agrāk lauksaimniecībā plaši izmantoja kaitēkļu apkarošanai, bet, atklājot tā postošo ietekmi uz veselību, 70. gados aizliedza. "Viņa ir daudz. Ir pierādīts un ir pilnīgi skaidrs, ka vai nu tā dēļ vai nu kāda trešā faktora ietekmē, bet ļoti ciešā korelācijā ar hlororganisko savienojumu DDT sadalīšanās produktu daudzumu stārķiem kļūst mazākas olas, līdz tādai pakāpei, ka viņas vairs nevar izšķilties. Un šādu olu skaits palielinās," raidījumā "900 sekundes" atklāja Strazds.

Tāpat melno stārķu olās konstatēts metildzīvsudrabs, kas arī ir kaitīgs. Kā tas tur nonāk, gan pētniekiem nav skaidrs. "Ticamākais un vienīgais loģiskais variants ir, ka no zivīm, bet no kurienes viņš nonāk tajās, tas nav skaidrs. Amerikāņu kolēģi uzreiz teica, ka no nokrišņiem. Vai mums tiešām ir tik draņķīgi nokrišņi – nezinu," teica ornitologs.

Māris Strazds pieļauj iespēju, ka melno stārķu pāragrajai bojāejai varētu būt saistība ar radioaktīvo piesārņojumu Černobiļā, jo Latvijas stārķi migrējot tur mēdz apmesties.

"Pateicoties raidītājiem, mēs zinām stārķu lidošanas maršrutus, atpūtas vietas un tā tālāk. Putniem no Latvijas austrumu daļas diezgan nepārprotami ir ar tendenci šķērsot šo te piesārņoto zonu. Nelaimīgā kārtā Pripetes paliena ir precīzi tādā attālumā, kā vajag šo te pirmo apstāšanās punktu, un, ja putns mēnesi ganās un ēd zivis ļoti piesārņotā teritrorijā, tad ir diezgan ticami, ka tas atstāj uz viņu ietekmi," viņš sacīja intervijā raidījumam "900 sekundes".

Lai šo versiju pārbaudītu, Kalifornijas universitātē veikta analīze 27 melno stārķu spalvām, kas savāktas zem ligzdām. Sešās no tām konstatēta vāja, bet tomēr palielināta radioaktīva cēzija klātbūtne. Tā kā cēzija klātbūtne konstatēta, taču tā izrādījusies niecīga, pētnieki pagaidām ne apstiprina, ne noliedz versiju par radiācijas saistību ar jau tā reto melno stārķu populācijas samazināšanos.

Noslēgumā Strazds aicināja ikvienu, kam ir zināms, kur padomju laikos noraka bīstamo ķimikāliju DDT, ziņot par to Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, viņam personīgi vai medijiem. Esot skaidrs, ka putnus ietekmē tieši vietējie DDT krājumi. Runa gan nav par neatļautu DDT izmantošanu tagad, kas būtu krimināli sodāma rīcība, bet gan par padomju laika mantojumu, kas tagad "izlīdis kaut kur ārā". To apliecinot analīzēs konstatēta sadalīšanās produktu attiecība.

Strazdam daudzi esot teikuši – zinām, ka noraka! Taču neviens nav varējis norādīt konkrētu vietu. "Būtu dramatiski svarīgi, ja kāds varētu kaut vai vienā vietā parādīt – šeit apraka! Un tad būtu iespēja aiziet tur, paskatīties, pārbaudīt ūdens paraugus un redzēt, vai tiešām tas notiek, jo tad tas vairs neskar tikai melnos stārķus, tas skar mūs visus," sacīja Strazds.

Jau ziņojām , ka 16. jūlijā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" bija izteikta versija, ka ar raidītāju aprīkoto stārķu nāvei varētu būt kāda saistība ar pašiem raidītājiem. Raidījumā "900 sekundes" šī versija netika pieminēta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!