Dārza frizēšana Kas jāzina par lapu koku un dzīvžogu apgriešanu vasarā?

Vistradicionālākā koku un krūmu apgriešana jūlijā saistās ar lapu koku un dzīvžogu apgriešanu. Biežāk sastopamās dzīvžogos audzētās lapu koku un krūmu sugas ir fizokarpi, grimoņi, zelta jāņogas, robīnijas, plūškoki, vilkābeles, klintenes, spirejas, bārbeles, klinšrozītes, kā arī lēnāk un augstāk audzējamie žogi no liepām, ozoliem, dižskabāržiem, lazdām un ceriņiem. Tiem, kas piekopj dzīvžogu veidošanu, jāzina, ka apgriešanu var veikt visu jūliju un arī augustu, jo tie ātri ataugs. Patiesībā, lai nodrošinātu minēto dzīvžogu funkcijas un regulāros griezumus, tie jāapgriež aptuveni ik pa 2 nedēļām. Jūlija otrajā pusē vēlams apcirpt spirejas, kas ir noziedējušas, jo tā var panākt kuplāku krūmu un otro ziedēšanu rudens pusē. Arī citus lielākā izmēra dzīvžogus var droši cirpt jūlijā. Jūlijā augiem spēcīgi aug un nostiprinās saknes, līdz ar to augs ir spēcīgs un pats spēj apturēt gan iespējamo slimību, gan kaitēkļu uzbrukumus, kas varētu iekļūt augā caur griezuma vietu.

Otra griešanas nepieciešamība ir bojātie zari. Jūlija un augusta mēnešos augiem var parādīties zaru nekrozes, kad kokam vai krūmam (visbiežāk ceriņiem, krūmmellenēm, klintenēm, vilkābelēm, parūkkokiem, bārbelēm) ir ieraugāms kāds svaigi nokaltis zars. Tādā gadījumā tas ir steidzami jāizgriež, ņemot ap 2-5 centimetru arī zara dzīvās daļas, lai bojājums neattīstītos tālāk. Nogrieztie zari ir jāsadedzina, lai slimības neizplatītos tālāk. Savlaicīgi pamanot un izgriežot šos zarus, var veiksmīgi izvairīties no auga tālākas saslimšanas vai pat bojāejas, skaidro speciāliste. Jāatceras, ka jebkurš darba rīks, ar ko griezti bojātie zari, pēc nogriešanas ir jādezinficē (iemērcot spirta šķīdumā), lai iespējamo slimību nepārnestu uz veseliem zariem vai citiem kokiem un krūmiem.

Griežot lieliem kokiem bojātos vai vienkārši traucējošos zarus, tas jādara 1-2 centimetrus no stumbra, neievainojot pašu stumbru (pie stumbra paliek neliels puļķītis). No skuju koku griešanas vasarā vajadzētu atturēties – dzīvžogā tie pamatā lēnāk aug un nav nepieciešamības bieži griezt. Vislabāk tos griezt ziemas otrajā pusē vai agri pavasarī. Griežot skuju kokus, tiem izdalās sveķi un šī sveķu smarža var piesaistīt kukaiņus, jūtīgākas šajā ziņā ir baltegles un priedes. Egles un tūjas nepieciešamības gadījumos var droši griezt arī vasarā un griezuma vietas samērā ātri aprēto, un augs pats sevi aizsargā, skaidro Laima.

Jāatturas no koku un krūmu griešanas vēlā rudenī, jo tad pa griezuma vietu var ienākt augā slimību iedīgļi un kaitēkļi, kas šai laikā cenšas atrast labvēlīgas "mājas" ziemošanai. Augam pārstājot augt, tas nespēj cīnīties ar tām slimībām, kas spēj attīstīties arī zemākās temperatūrās un it īpaši atkušņiem bagātās ziemās.

Darba rīki dzīvžogu apgriešanai, protams, ir dažnedažādi, tomēr pats galvenais ir rūpēties par to, lai rīki būtu asi un grieztu, nevis plēstu zarus. Visbiežāk tā sauktos plēstos zarus var redzēt elektriskajiem griezējinstrumentiem, ja tos izmanto neasus un nolietotus. Nelielus dzīvžogus visieteicamāk griezt ar asām un kvalitatīvām (augstas izturības metāla) dzīvžogu šķērēm, pieredzē dalās eksperte.