Romantiskie ziedi, kas neticami strauji iekarojuši popularitāti pasaulē, – lizantes

Zinātniskais šī auga nosaukums ir lielziedu eustoma (Eustoma grandiflorum). Bieži kā sinonīms tiek lietots arī otrs to botāniskais nosaukums Rasela liziante (Lisianthus russelianus), tādēļ kopš parādīšanās pie mums šos ziedus tā arī saukājam gan par eustomām, gan liziantēm. Kā vēsta portāls Mazadarznieciba.lv, tad 80-to gadu sākumā parādījās pirmie apraksti par lizantēm, kas reklamēja Japānā izveidotos hibrīdu maisījumus. Ja arī tev šie ziedi asociējas ar Japānas dārzu kultūru, tad šīm asociācijām ir pamats, jo paši pirmie šos prēriju ziedus ievēroja un sāka kopt tieši japāņu dārzkopji. Sākotnēji selekcionāri strādāja pie tā, lai iegūtu dažādas ziedu krāsas, kas tiem arī veiksmīgi izdevās, un tā līdz šim ir izveidoti dažādu nokrāsu zilo, violeto, sārtvioleto, sārto, sarkano, kā arī kremkrāsas un balto ziedu hibrīdi. Selekcionāri panākuši pat divkrāsu, pikote ziedu formas ar koši iekrāsotām maliņām, taču joprojām visdekoratīvākās lizantes ir ar pildītajiem ziediem un arī pikote, kuru ziedu diametrs sasniedz pat desmit centimetrus. Lizantes piesaista uzmanību ar to, ka to atšķirīgais izskats var līdzināties sākot no rožu pumpuriem, beidzot ar tulpju un magoņu ziediem, tāpēc dažkārt cilvēki maldās patiesā nosaukuma meklēšanā.

Kopš lizantes parādījušās ziedmīļu redzeslokā, tā arī tās ieguvušas titulu, kā viens no pieprasītākajiem griezto ziedu veidiem. Pie tā vainojama gan neparastā ziedu forma un krāsu dažādība, bet arī salīdzinoši ilgais ziedu uzglabāšanas ilgums, kas nav mazsvarīgi griezto ziedu dāvināšanā. Kā vēsta portāls Mazadarznieciba.lv, tad piemērotos apstākļos lizantes var saglabāties svaigas 10-15 dienas, taču speciālos šķīdumos pat līdz 30 dienām. Ja iegādātajām lizantēm vēl ir neizplaukuši pumpuriņi, tad tie noteikti izplauks vāzē, turklāt šie ir vieni no retajiem ziediem, kuru saglabāšanā nav jāuztraucas par nobirušām ziedlapiņām, jo tās vienmēr paliek pie ziedkāta.

Lai arī lizantes pēc izskata atgādina eksotiskus ziedus, tās ir iespējams izaudzēt arī Latvijas klimatiskajos apstākļos, tikai jārēķinās ar to, ka audzēšanas laiks ir samērā ilgs periods, kas ilgst līdz pat 28 nedēļām, tāpēc arī vairums atturas no to audzēšanas.

Kā informē ''Mazā Dārzniecība'' speciālisti, tad lizantes jāsēj pēc iespējas agrāk, janvārī vai februārī. Dēstu sākotnējā attīstība notiek ļoti lēni – 3 mēnešu laikā izveidojas tikai 3-5 īsto lapu pāri un pavisam īss stublājs. Šajā periodā dēstus nedrīkst pārliet, jo pārlieku mitrā augsnē ātri var iesākties dažādas sakņu puves. Tāpat arī audzēšanai jāsagatavo irdena, trūdvielām bagāta augsne ar labu ūdens caurlaidību. Pēc iesakņošanās sāk strauji augt stublāji. Lai sekmētu zarošanos un tādējādi palielinātu ziedu skaitu, augus 1-2 reizes galotņo. Šajā augšanas fāzē svarīgi nodrošināt augsnē pietiekamu mitrumu un barības vielu daudzumu.

Visā audzēšanas laikā jāatceras, ka šiem prēriju augiem nepieciešams mērens mitrums, siltums, laba vēdināšana un daudz gaismas. Labvēlīgos apstākļos ziedēšana pie mums sākas jūlija otrajā pusē - augusta sākumā, un var arī ievilkties līdz oktobrim. Dažkārt no ziedu smaguma augi izgāžas, tāpēc jau zarošanās sākumā balstiem uzvelk auklas vai horizontālus tīklus. Vēsos un mitros rudeņos stublājiem var uzmesties baltā puve, bet ziedus mēdz sabojāt pelēkā puve. Stādījumi arī jāuzmana no laputīm un tīklērcēm, kā arī no tripšiem, kas rada ziedlapiņu bojājumus, informē Mazadarznieciba.lv.