"Lilijas sīpolu pirms četriem gadiem nopirku Aizkraukles tirgū," laikrakstam stāsta Inta Piļāne. "Pārdevējs sacīja, ka tā ir Austrumu lilija un zemē jāstāda diezgan dziļi. Toreiz iegādājos arī vairākus citus sīpolus, izvēloties ziedu krāsu. Tos visus iestādīju siltumnīcā divu sprīžu dziļumā, līdzās mazam galdiņam un krēslam, lai atpūtas brīdī varētu papriecāties par skaistumu — siltumnīcā gribējās audzēt ne tikai tomātus, gurķus un papriku, bet arī ko jauku sirdij, dvēselei. Nekādas īpašas kopšanas nebija — retu reizi lilijas aplaistīju ar "Vito" šķīdumu. Lilija uzziedēja jau pirmajā gadā un katru gadu izauga arvien garāka un garāka, bet šovasar pārsteidza — tā sasniedza 2,20 metru garumu un sāka raisīt deviņus ziedus. Tāds skaistums! Gribēju ar šo skaistumu iepriecināt arī citus, taču neviena jubilāra šajā laikā nebija. Tad atcerējos, ka jubilārs ir gan — Aizkraukles pilsētas kultūras namam aprit 50 gadu. Kad liliju nesu uz kultūras namu, garāmgājēji par to izteica apbrīnu. Vīrieši ziediem parasti nepievērš uzmanību, bet šoreiz pat divi sastaptie kungi izteica komplimentu — tā tik ir puķe!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
