Valdzinošais Katahulas leopardsuns – lielisks mednieks ar senu izcelsmi

Katahulas leopardsuns nav agresīvs pret cilvēkiem. Pret svešiniekiem tas izturas piesardzīgi, taču par kautrīgu vai biklu to nosaukt gan nevarētu. Šīs šķirnes suņi ļoti pieķeras saviem saimniekiem, un sargā tos.

Nozīmīga šīs šķirnes iezīme ir daudzpusība. Reti gadās, ka suns var būt gan labs gans, gan mednieks, bet tāds ir stāsts par Katahulas leopardsuni.

Šīs šķirnes suņus izmanto arī dažādu dzīvnieku medībām. Vajājot medījumu, tie ir bezbailīgi. Katahulas leopardsuņi arī dzen pēdas. Bieži vien vajāto iedzen strupceļā un sagaida savu saimnieku. Medījot tie skaļi un dobji rej.

Neparasta izskata suņiem piemīt dabisks savas teritorijas sargāšanas instinkts, tāpēc tie noder kā teicami īpašuma sargi. Par svešinieka parādīšanos tie tūliņ ziņo ar skaļu riešanu.

Ir audzētāji, kas Katahulas leopardsuni raksturo kā lielisku bērnu aukli, tomēr bez pieaugušo klātbūtnes to divatā ar bērnu nevajadzētu atstāt. Lai arī šis suns ir mīlošs pret savējiem, tas ir arī ļoti straujš un netīšām var, piemēram, nogāzt bērnu no kājām vai kā citādi tam kaitēt.

Leopardsunim ir nepieciešama kā minimums stunda aktīvas izkustēšanās dienā. Viņu var nodarbināt gan ar nopietniem treniņiem (piemēram, paklausības vai veiklības apmācību), gan jautrām rotaļām. Garlaikots un nepietiekami nodarbināts Katahulas leopardsuns meklēs, kā sevi izklaidēt, pats, piemēram, sākot grauzt dažādus priekšmetus.

Šīs šķirnes kucēns jāsāk apmācīt jau tajā brīdī, kad esi atvedis to mājās. Leopardsuns ir ļoti gudrs un ātri mācās, taču tam nepieciešams saimnieks autoritāte, kas ir pārliecināts par sevi un konsekvents savās prasībās.

Ir svarīgi Katahulas leopardsuni laikus apmācīt iet pie pavadas. Šīs šķirnes suņiem piemīt izteikts mednieka instinkts, kā ietekmē tas var mesties virsū kādam dzīvniekam, piemēram, kaķim vai pat citam sunim. Agrīna saradināšana ar citiem dzīvniekiem šai šķirnei ir nepieciešama jo īpaši, ja vēlies, lai mīlulis būtu draudzīgs pret citiem suņiem un mājdzīvniekiem.

Katahulas leopardsuņa kažoks neprasa lielu kopšanu. Tomēr izsukāšana reizi nedēļā uztur to tīru un spīdīgu, kā arī ļauj atbrīvoties no vecā apmatojuma sezonālās kažoka maiņas laikā.

Kā jebkuram citam sunim tam nepieciešams rūpēties par mutes dobuma higiēnu, tīrot zobus vismaz trīs reizes nedēļā, bet vislabāk katru dienu. Vajadzības gadījumā jāapgriež nagi.

Tā kā sunim ir nokarenas ausis, reizi nedēļā vēlams apskatīties, vai tās nav netīras, iekaisušas vai apsārtušas. Kad nepieciešams, ausis jāiztīra ar vates pikucīti (nevis vates kociņu!). Ar vatīti jātīra tikai ārējā gliemežnīca un auss ieejas sākums – dziļi ausī līst nav nepieciešams!

Starp Ernando de Soto suņiem bija angļu kurti un mastifu tipa suņi, kuri tika uzskatīti par "kara suņiem" un izmantoti cīņai pret Amerikas pirmiedzīvotājiem.

Pamestos suņus kopā ar saviem suņiem vēlāk sāka audzēt un izmantot indiāņi, it īpaši tagadējā Luiziānas štata centrālajā daļā ap Katahulas ezeru, no kura arī radies šīs suņu šķirnes nosaukums. Pirmie turienes kolonisti šos suņus izmantoja medībām un mežacūku sadzīšanai vienkopus.

Katahulas suņi strādā arī grupās, ielencot medījamo dzīvnieku un "turot" to tik ilgi, līdz mednieks dzīvnieku nogalina.

Luiziānā 17. gadsimta sākumā ieradās franču kolonisti, un viņiem līdzi bija boseroni. Krustojot šos suņus ar vietējiem suņiem, tika radīts mūsdienu Katahulas leopardsuns.

1979. gadā Kataulas leopardsuns oficiāli tika atzīts par Luiziānas štata suni.

Raksta tapšanā izmantota Temzinas Pikerelas grāmata "Suņa gars. Ilustrēta vēsture" (Zvaigzne ABC) un informācija no portāla "Dogtime.com".