Piecas lietas, kas kopīgas kaķim un sunim

Rakstā aplūkotas piecas galvenās suņu un kaķu līdzības uzvedības ziņā, kas apliecina, ka šiem mājas mīluļiem tomēr ir diezgan daudz kopīga.

Gan kaķi, gan suņi savvaļā savu izdzīvošanu nodrošina, kā medījot, tā klejojot un meklējot barību.

Tomēr suņi ir vairāk tendēti paši parūpēties par savu maltīti medījot, kamēr kaķi neies velti censties, ja kaut kur iegūstams jau "gatavs" ēdiens. Taču kā vieniem, tā otriem piemīt spēcīgs, iedzimts mednieka instinkts, kas mēdz izpausties arī mājdzīvniekiem.

Pat, ja tavam kaķim vai sunim nekad pašam nav bijis jāraizējas par ēdamā sagādāšanu, tam piemīt instinktīvas medību prasmes. Nepieciešamības gadījumā kaķis spēs sev nomedīt peli, bet suns cierēs uz lielāku medījumu.

Lai gan daudzi uzskata, ka cilvēki paši uzmeklēja savvaļā kaķus un suņus un pieradināja, laika gaitā padarot tos par tādiem mājas mīluļiem, kādi tie ir tagad, patiesībā sākotnēji tieši kaķi un suņi meklēja kontaktu ar cilvēku, uzturoties aizvien tuvāk un tuvāk cilvēku apdzīvotām vietām.

Gan kaķus, gan suņus piesaistīja iespēja viegli dabūt barību, kā arī uzturēties siltumā. Vēlāk arī cilvēks pamanīja, ka šie dzīvnieki ir noderīgi – suņi sargā mājokļus no svešiniekiem un palīdz medībās, bet kaķi atbrīvo no grauzējiem.

Kā suņiem, tā kaķiem piemīt teritoriālais instinkts, lai gan tā izpausmes abām sugām ir mazliet atšķirīgas.

Kamēr suņi ir sabiedriski dzīvnieki, kuri savvaļā dzīvo baros gan kompānijas pēc, gan tāpēc, lai būtu veiksmīgāki medībās un vairotu savas izdzīvošanas izredzes, kaķi lielākoties ir vientuļnieki, kuri meklē citus tikai pārošanās sezonā.

Kaķis iezīmē un aizstāv teritoriju, kuru uzskata par savu, tajā pašā laikā izvairoties šķērsot cita sugas brāļa teritorijas robežas. Arī suns (suņu bars) metīsies aizsargāt savu teritoriju, ja tajā ieklīdīs svešs ķepainis.

Ja cilvēce rīt izzustu no Zemes virsmas, visticamāk, arī daļa mājas kaķu un suņu iznīktu no skumjām, ka neviens par tiem vairs nerūpējas.

Tajā pašā laikā, gan mājas kaķis, gan suns, nonākot savvaļā, ir spējīgs nomedīt vai atrast sev ēdamo. Gan kaķi, gan suņi, palaisti brīvā dabā vai cilvēku pamesti, visai drīz kļūst mežonīgi, un demonstrē tikai savvaļas zvēram raksturīgu uzvedību jau pēc dažām paaudzēm.

Veidi, ķā suns un kaķis izrāda pieķeršanos cilvēkam, protams, atšķiras, taču kā vienas, tā otras sugas mājdzīvniekiem patīk atrasties cilvēka kompānijā un tie veido spēcīgu emocionālu saikni ar saviem saimniekiem un aprūpētājiem.

Lai gan attiecības starp cilvēku un mājdzīvnieku veidojas uz tā pamata, ka saimnieks dod mīlulim ēdienu, ar laiku tās kļūst dziļākas, un būtu aplami uzskatīt, ka suns vai kaķis turas cilvēka kompānijā tikai tādēļ, lai nodrošinātu sev nākamo maltīti.

Gan suņiem, gan kaķiem ir nepieciešama cilvēka uzmanība un mīlestība, lai gan suņiem atšķirībā no kaķiem saimnieka klātbūtne ir nepieciešama daudz lielākās devās un tiem parasti neizdodas gūt prieku no laika pavadīšanas vientulībā, kas turpretī kaķiem ir visai svarīga.

Suņi labprāt bauda arī citu sugas brāļu kompāniju, gūstot no tās tikpat daudz prieka kā no saskarsmes ar cilvēku. Lai arī savvaļas kaķi pārsvarā izvairās no citiem murrātājiem, mājas kaķi bieži vien lieliski sadzīvo zem viena jumta un labprāt pavada laiku kopā.