Pat stāsts par to, kā kustīgais un lustīgais Čiekurs nāca pasaulē, ir interesants un mazliet komisks. "Māsīcas paziņas brauca ceļojumā un savu Jorkšīras terjeru aizveda uz laukiem, lai vecāki pieskata. Atbrauca mājās un skatās – suns kļuvis resns.
Saimnieki dusmojās, ka mamma atkal par daudz barojusi ar kārumiem, un uzlika suni uz diētas. Nekas nemainījās, tāpēc saimnieki izdomāja, ka jāaizved pie veterinārārsta. Ārsts pateica, ka… pēc divām dienām dzemdēs! Tā nu Zuzei piedzima trīs mazi kucēni – divas meitenes un viens puika.
Čiekurs ir Jokšīras terjera un nenoskaidrota suņa krustojums. Suņu pazinēja Evai teikusi, ka spalviņa esot kā grifonam, bet pašai šķiet, ka tētis varētu būt toiterjers, jo suņuks ir diezgan smalkas uzbūves.
"Sākumā gribēju likt vārdu Lebrons vai Jordans, jo pati spēlēju basketbolu, bet sapratu, ka sunītis ir pārāk maziņš un mīlīgs, lai tam piestāvētu kāds no šiem vārdiem.
Agrāk ar draugu smējāmies – kad mums būs suns, sauksim par Kanēli vai Čiekuru. Tie šķita vienlaikus mīlīgi un amizanti vārdiņi. Mani vecāki uzreiz teica, ka suns izskatās pēc maza čiekuriņa. Tā nu viņš arī tika pie sava neparastā vārda," stāsta Eva.
Čiekura raksturs esot interesants, ne kā tipiskam sunim. "Viņam nepatīk skriet pakaļ bumbiņām un mantiņām. Vienu vai divas reizes varbūt aizskries, bet pēc tam paskatīsies uz mums ar tādu skatienu, kas skaidri un gaiši vēstī – ja gribat, skrieniet paši!"
"Čiekurs dara daudz smieklīgu lietu. Kad saku, ka iesim ārā, Čiekurs no lielā prieka dejo, griežas ap savu asi, skrien prom, lēkā un tikai pēc piecām minūtēm viņam ir iespējams uzvilkt kakla siksniņu. No rīta, kad grib ārā, ar ķepu maigi sit mums pa seju, lai mostamies augšā. Reizēm uzguļas kādam no mums uz mutes un deguna un neļauj elpot," par mazā viltnieka izdarībām sirsnīgi smejas Eva.
"Kad viņam iebērta sausā barība, vispirms visus graudiņus izvelk no bļodiņas, noliek uz grīdas, pēc tam pa vienam paķer, aizskrien uz dīvāna un apēd. Tā skrien pakaļ katram graudiņam. Kad viņam iedod kādu našķi, sākuma spēlējas ar viņu, aiznes uz mūsu gultu, lēkā apkārt, mētā pa gaisu, un tikai pēc tam apēd."
Eva ar draugu Reini Nolendorfu jau no mazotnes Čiekuru visur ņem līdzi, kā nekā – suņuks ir ģimenes loceklis! Tā nu viņš ir biežs un gaidīts viesis pie pāra draugiem, nereti nāk abiem līdzi uz kafejnīcu. Visa trijotne kopā brauc atpūsties. "Gan autobusā, gan mašīnā suns uzvedas ļoti labi – nerej, nesmilkst. Vispār Čiekurs ir paraugsuns!
Tomēr, ja mēs vakarā izdomājam iziet kaut kur divatā – uz kino, ballīti vai kafejnīcu, tad Čiekurs apvainojas un var piečurāt kaut kur istabas vidū, tādā veidā parādot savu neapmierinātību, ka nav paņemts līdzi."
Dažas Čiekura bildes no "Instagram":
Mani vecāki teica, ka esmu visskaistākais kucēns, kādu viņi ir redzējuši. Es gan to jau zināju pats.
Es un mans brāļuks.
Mēs ļoti labi saprotamies.
Visur dodos līdzi saimniekiem.
Man ļoti patīk ceļot. Esmu pabijis arī Aglonā.
Esmu tik noguris pēc šīm brīvdienām, mana galva ir tik smaga. Labi, ka man ir piecas dienas, lai atgūtos.. līdz nākamajām brīvdienām.
Esmu taču bezgala simpātisks, vai ne?
Gadījās aizmigt, spēlējoties ar mantiņu.
Puišu rotaļas.
Esmu arī stilīgs!
Te gan izskatos mazliet komiski, bet esmu kopā ar saviem vismīļākajiem – mammu un tēti.
Autobusā esmu paraugsuns.
Arī automašīnā. Visu laiku gan nevaru sagaidīt, kad beidzot būsim klāt.
Saimnieki teica, ka šeit es izskatos mazliet pēc lamas un pienācis pēdējais laiks apmeklēt suņu frizieri.
Visur eju saviem saimniekiem līdzi, it īpaši man patīk kafejnīcas, kur var tikt pie kāda garda kumosiņa.
Saldējums man ļoti iet pie sirds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
