Zooloģiskā dārza direktors Premisls Rabass notikušo uzskata par vārdos neaprakstāmu zaudējumu, norādot, ka tas atgādina par visas šīs sugas bēdīgo likteni, ko noteikusi cilvēku alkatība. Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem baltie ziemeļdegunradži nonākuši uz izmiršanas robežas malumednieku un Āfrikas karu dēļ.
Vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados savvaļā dzīvoja aptuveni divi tūkstoši šo degunradžu, bet jau 1984. gadā to skaits malumedniecības dēļ bija sarucis līdz 15.
2014. gada nogalē Sandjego zoodārzā 44 gadu vecumā no dzīves šķīrās baltais degunradzis Angalifu, bet pēc Nabires nāves pasaulē zināmi vairs tikai četri šīs sugas pārstāvji. Visi tie pieder Dvūrkrāloves zooloģiskajam dārzam, bet dzīvo citur. Pavecāka degunradžu mātīte Nola mīt Sandjego zoodārzā, bet vēl trīs viņas sugasbrāļi – Āfrikā.
Rezervātā Kenijā mājo gados vecāks tēviņš Sudāns kopā ar divām degunradzienēm – māti Najinu un meitu Fatu. Turp šie dzīvnieki 2009. gadā tika pārcelti no Čehijas, cerot, ka dzīve brīvā dabā tos pamudinās vairoties, taču šīs cerības nav attaisnojušās.
Pati Nabire savulaik nākusi pasaulē Dvūrkrālovē, pasaules vienīgajā zooloģiskajā dārzā, kam izdevies nebrīvē panākt šīs retās sugas ģimenes pieaugumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
