Un, ja vēl murrātājs gribētu tikai tikt vannasistabā iekšā. Ļoti bieži jau pēc dažām minūtēm mīlulis tikpat uzstājīgi prasās ārā. Un pēc mirkļa… atkal grib atpakaļ. "Iekšā vai ārā?" šo jautājumu ne viens vien kaķa saimnieks savam četrkājainajam draugam spiests uzdot vairākas reizes dienā.
Protams, kaķi mēdz sekot savam saimniekam pa visu māju, tomēr tualetes telpai nenoliedzami četrkājainā mīluļa acīs piemīt kaut kāds īpašs magnētisms.
Vai kaķi mūs sargā brīdī, kad esam neaizsargāti un viegli ievainojami? Varbūt viņiem vienkārši patīk vērot saimnieku, sēžot uz izlietnes malas? Teoriju ir daudz. Mulsuma un neizpratnes vēl vairāk.
"Mans kaķis tā dara visu laiku. Ja neielaižu viņu, iebāž ķepiņu pa durvju apakšējo spraugu un atrod manu kāju, pēc tam tur savu ķepu uz tās. Citreiz nolieku uz grīdas roku un mēs "sadodamies rokās". Kaķis murrā kā traks, kad tā izdaru," portālam "Thedodo.com" stāsta kāds kaķa saimnieks.
Viena no versijām ir tāda, ka kaķim, gluži kā mazam bērnam, šķiet, ka aiz slēgtām durvīm noteikti tiek darīts kaut kas interesants, un viņš, protams, vēlas tajā piedalīties. Murrātājam vienkārši ir bail palaist garām kaut ko aizraujošu, tādēļ vēlas pārliecināties, ar ko īsti saimnieks tur nodarbojas.
To var skaidrot arī ar kaķu nepatiku tikt ignorētiem, citiem vārdiem, atstātiem aiz durvīm. Iespējams, mīlulis gluži vienkārši uzskatāmi demonstrē, ka vēlas uzmanību.
Cita teorija kaķa vēlmi vienmēr būt par saimnieka kompanjonu mazmājiņā skaidro ar patiku pret rutīnu jeb nemainīgu, sakārtotu dienas kārtību. Iespējams, dzīvnieks vienkārši vēlas sekot saimniekam ierastajās ikdienas gaitās.
Saknes šādai uzvedībai meklējamas sirmā senatnē, kad kaķi mita savvaļā. Gulēšana atklātā laukā padarīja viņus par vieglu medījumu lielākiem plēsējiem, tādēļ kaķi ļāvās miegam, tikai ielienot kādā šaurā un neuzkrītošā vietiņā, kur citiem plēsējiem viņus būtu grūti atrast. Lai gan mājas kaķi plēsēji neapdraud, viņš joprojām dod priekšroku gulēšanai šaurā, norobežotā vietiņā, jo tur gluži vienkārši jūtas droši.