Maģiskās un košās dārza 'bumbas', kas spēj mainīt krāsu, - hortenzijas

Hortenzija (Hydrangea) ir daudzgadīgs lapu krūms, kura pirmsākumi rodami divās zemeslodes pusēs: Amerikā un Āzijā. Ļoti plaši tās ir sastopamas Portugālē, Azoru salās. Anglijā hortenzijas tika ievestas jau 18. gadsimtā, no kurienes tās ātri izplatījās un kļuva populāras teju visā Eiropā. Pazīstamākās ir liellapu hortenzijas (Hydrangea macrophylla), kas nākušas no Francijas. Latvijas apstākļos tās gan diezgan reti pārcieš ziemu un aukstuma dēļ var arī nemaz neizziedēt, līdz ar to tām vienīgais variants var būt, augot podā. Tomēr veikalos nopērkamās liellapu hortenzijas ātri vien izaug lielas, tāpēc jārēķinās ar nepieciešamību pēc lielāka poda. 

Vissekmīgāk ziemu pārcieš no Amerikas kontinentiem nākusī kokveida hortenzija (Hydrangea arborescens), kas izskata ziņā ar savām globusveidīgajām ziedu galvām ir līdzīga liellapu hortenzijai. Galvenā atšķirība ir tāda, ka kokveida hortenzijai ziedi attīstās uz jaunajā sezonā izaugušajiem zariņiem, taču liellapu - uz vecajiem zariņiem. 

Vēl viena Latvijā populāra suga - skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata) - arī veido pumpurus uz jaunajiem zariņiem, turklāt ziedu galviņa ir konusveidīga. Tai ir arī visatšķirīgākās lapas, kas formas ziņā atgādina kļavas lapas. Īpatnēji, ka dažām šķirnēm rudenī lapas mēdz kļūt sarkanas. Daudzi audzē arī robaino hortenziju (Hydrangea serrata), kuras ziedu čemuri ir plakanāki. Taču arī šai sugai aukstas ziemas var būt pārāk liels pārbaudījums. Kopumā hortenziju krūmi ir vidēji 1 m augsti, tomēr dažas šķirnes var sasniegt pat 3 m augstumu, ir pieejami arī punduru krūmi. Ziedi priecēs ilgi - teju visas vasaras garumā.

Vismaģiskākā šī lapu krūma īpatnība ir spēja "mainīt" tā ziedu krāsu - tas ir raksturīgs tieši liellapu hortenzijai. Krāsa ir atkarīga no augsnes pH līmeņa. Ja tā ir skāba (ar zemu pH līmeni), ziedi būs zili, savukārt sārmainā augsnē ar augstu pH līmeni tie iekrāsosies rozā. Jāatzīst gan, ka augsnes sastāva izmainīšana var būt sarežģīts darbs, taču vēl lielāka bēda ir liellapu hortenzijas grūtības pārziemot. Pats augs ziemu var pārciest, taču pumpuriņi nosalst, un augs nav spējīgs uzziedēt - līdz ar to šos krāsu eksperimentus veikt nav īsti iespējams. Šajā gadījumā vienīgā alternatīva ir auga audzēšana podā.

Hortenziju krūmiem ir nepieciešama labi drenēta, ar trūdvielām bagāta organiska augsne. Lai nodrošinātu vēl labāku drenāžu, augu var stādīt pauguriņā. Meklējot piemērotāko vietu dārzā, jāņem vērā, ka hortenzijām patīk rīta vai vakara saule, ne karstā dienas saule. Lai arī hortenzijām patīk ēna, tām nevajadzētu izvēlēties vietu zem kokiem, jo vasaras aktīvajā laikā koki intensīvi no augsnes uzņem ūdeni, atņemot to hortenzijām. Tas var radīt liekas problēmas un papildus prasības intensīvai laistīšanai, kopšanai un augsnes bagātināšanai. Vislabāk hortenzijas stādīt rudenī vai arī agrā pavasarī. Nepieciešams izrakt bedri, kas dziļumā ir tikpat gara, cik sakne, taču platumam jābūt par 60 cm lielākam, un to var ielabot ar kompostu. Vasarā, kas ir auga aktīvais laiks, tas intensīvi patērē ūdeni, tāpēc bagātīgu laistīšanu vēlams veikt vismaz vienu reizi nedēļā, karstākos periodos - divas reizes. Audzējot hortenziju podiņā, jāņem vērā, ka tajos augsne izžūst vēl ātrāk, tāpēc augs vienmēr jāaplaista, tiklīdz redzamas kaut mazākās vīšanas pazīmes. Auga mēslošana noteikti jāveic pavasarī, tam var izmantot universālo mēslojuma maisījumu. Arī vasarā vienu reizi var veikt papildus mēslošanu, taču noteikti nevajadzētu aizrauties ar slāpekli sastāvošu mēslojumu.

Lai hortenzija nākamajā gadā jūs priecētu ar saviem daiļajiem ziediem, ieteicams to sagatavot ziemai. No jaunajiem dzinumiem pumpurus veidojošās hortenzijas parasti apgriež pilnībā (tas obligāti jādara ziemā vai agrā pavasarī, pirms sākuši veidoties jaunie dzinumi!) un nomulčē ar kūdru, zāģu skaidām, šķeldu, vai mulču, tādējādi gan aizsargājot augu no sala, gan papildinot augsni ar barības vielām. Mazāki krūmi (augstumā no 1 - 1,5 m) ziemā var apsalt, taču tā nav nelaime - augs diezgan labi pārcieš apsalšanu un veiksmīgi atkopjas.

Savvaļā, savā dzimtenē, hortenzijas pavairojas ar sēklām, taču ir divi ērti veidi, kā pavairot hortenzijas dārzā. Viens variants, kas ir visvieglāk realizējams ikvienā dārzā, ir pieliekt viengadīgos dzinumus un apbērt tos ar augsni. Tā dēvētais nolieksnis apsakņosies divu, trīs nedēļu laikā, un teju pēc mēneša to jau varēs atdalīt no mātes auga, lai iestādītu jaunā vietā. Stādaudzētavās hortenzijas pavairo arī ar spraudeņiem. Tos iegūst, nogriežot neziedošu zariņu, kam ir vismaz 3 lapu pāri. Tos var izstādīt no aprīļa līdz augustam: lapainos spraudeņus jūlija beigās, savukārt kokainos spraudeņus - ziemā.

Kaitēkļu saraksts, kas var apdraudēt hortenzijas, ir neiepriecinoši garš. To var nomākt tīklērces, var veidoties pelēkā vai sakņu puve, kā arī miltrasa. Sarežģīta var būt arī cīņa ar rūsu, kas izpaužas kā mazi, oranži punktiņi lapas apakšpusē. Cīņa ar šiem un arī dažādiem citām sēnītēm un insektiem var būt grūta, tomēr labākais, ko hortenziju saimnieks var darīt, ir dažādi preventīvie pasākumi jau to audzēšanas sākumā. Ir jāseko līdzi, lai augs tiktu rūpīgi laistīts, lai būtu ļoti laba drenāža (jo lielai daļai kaitēkļu patīk tieši mitrums), turklāt noteikti jāizvairās hortenzijas izstādīt tuvu citiem problemātiskiem augiem, kas šīs slimības varētu "uzdāvināt". Daudz labāka dāvana gan pašam dārzniekam, gan dārza viesiem ir veselīgs augs, kura milzīgās ziedu bumbas noteikti liks elpai sapņaini aizrauties!

Vai zināji, ka: