Un tās ir tikai divas no viņas uzskaitītajām četrkājainā drauga interesantajām izdarībām, kas mani rosināja ar saimnieci sazināties, lai uzzinātu par runci ar neparasto vārdu vairāk. Jāsaka – vēl neparastāks ir runčuks pats!
Rineta labprāt piekrita pastāstīt par savu mīluli, turklāt izrādās viņam nesen uzradusies ne mazāk interesanta četrkājainā draudzene vārdā Fēbe.
Rinetai kaķi ir tuvi jau no bērnības. "Kamēr mamma bija darbā, veikalā, baroju sētas kaķus ar dārgo servelādi un citām tā laika delikatesēm, lai iemānītu pie sevis mājās. Kad mamma pārnāca, viņu katru dienu sagaidīja no diviem līdz divpadsmit kaķiem – laidās kur nu kurais! Viņa tos ķēra un mēģināja dabūt ārā, jo es ievilināju pie sevis arī saimnieku kaķus, kas staigāja pa pagalmu, un slimus klaiņojošus kaķus – visus pēc kārtas!" smejoties atceras Rineta.
Merlins 'ierodas' pavisam negaidītā veidā
Merlins "ierodas" pavisam negaidītā veidā
"Stāsts par "burvi" Merlinu, pilnā vārdā Merlinu Mero Marselas dēlu, sākās 2013. gada 19. septembrī trijos naktī man blakus gultā," mīklaini saka Rineta.
"Sākumā gan jāatskatās uz notikumu ķēdīti, kuras iespaidā Merlins negaidītā veidā nonāca pie manis. Maniem draugiem bija jāpamet īrētais dzīvoklis, tādēļ uz laiku izmitināju šo ģimenīti – trīs cilvēkus un divus kaķus – pie sevis. Iepriekšējā dzīvesvietā viņu kaķenīte Marsela – jauktenīte, kuras dzīslās rit arī meinkūna asinis, – bija izšmaukusi ārā un iepazinusies ar kaimiņu runci, Krievijas zilo kaķi, un nu gaidīja mazuļus.
Kad draugi noīrēja jaunu dzīvokli, viņi saimniekiem tā uzreiz neuzdrošinājās rādīt divus kaķus, kur nu vēl kaķenīti stāvoklī. Uz kādu laiku uzņēmos šefību pār Marselu. Vienu nakti pamodos, jo Marsela tieši man blakus… dzemdēja trīs kaķēnus. Viss miegs, protams, vējā, tagad galvenais bija sarūpēt jaunajai ģimenītei migu un raudzīties, kā Marsela tiek galā ar jaunās māmiņas pienākumiem. Marsela cītīgi audzināja kaķēnus līdz pusotra mēneša vecumam, bet tad atteicās tos barot. Ievietoju sludinājumus, lai minkām sameklētu jaunus, labus saimniekus. Ievēroju, ka viens no pūkaiņiem ir vienpatis, kurš turas malā no visiem "tusiņiem", ir pats par sevi. Man tas simpatizēja, tādēļ paturēju viņu sev – tā sākās mana dzīve ar "burvi" Merlinu. Viņš ir ļoti īpašs minka ar smalku, pat karalisku raksturiņu."
Vārdu kaķim Rineta piemeklējusi no Elenas Djuganas grāmatas "Burvju kaķi". "Merlins. Leģendārs un mītisks, par citiem pārāks burvis. Tāds vārds būs īstais runcim ar pārsteidzošām acīm, tādam, kam patīk ar savas personības spēku turēt savā pakļautībā tuvos cilvēkus." Tieši tāds Rinetas Merlins esot, kā viņa saka, mazliet burvis. "Kaķi vispār ir burvīgi, un viņu maģiskais skatiens, kas brīžiem ir kā piekalts kaut kam vienam, tiem automātiski liek izskatīties pēc burvjiem. Un Merlins ir ar īpaši cēlu raksturu – pa māju staigā kā karalis ar gaisā izslietu kuplo asti kā karogu, un, kad ielūkojos viņa milzīgajās, fascinējošajās acīs, liekas viņš mani hipnotizē ar savu skatienu," teic Rineta.
Saimniece ar viltību pagādā Merlinam draudzeni
Saimniece ar viltību pagādā Merlinam draudzeni
Kādudien Rineta aizdomājusies, ka Merlinam noteikti ir vientuļi, kamēr viņa ir darbā, un minka droši vien priecātos par kompāniju. Diemžēl pārējie ģimenes locekļi bijuši pret otru kaķi visai nelielajā dzīvoklī.
"Tad nu es visus, var teikt, apšmaucu – pieteicos dot pagaidu mājas kaķēnam no Dārziņu pamestajām teritorijām. Man atveda riktīgu mežonēnu, kas ne rokās devās, ne kastīti zināja. Ielauzās dīvāna apšuvumā zem oderes un nenāca ārā. Tas tik bija cirks, kā mēs viņu meklējām un makšķerējām no turienes ārā! Lēnām – ar pacietību un mīļumu – viņa kļuva par kaķenīti ar mīļu raksturu un samtainu kažociņu. Beigās negribēju viņu neparko vairs dot projām, un viņa palika dzīvot kopā ar Merlinu. Patiesībā jau no sākta gala klusībā cerēju uz šādu iznākumu, tikai baidījos atzīties savējiem, turklāt nezināju, kā reaģēs karaliskais Merlins," atceras Rineta.
Kaķenīte tikusi pie vārda Fēbe – arī tas atrasts grāmatā "Burvju kaķi". "Tas ir bālā, tikko austošā mēness nosaukums," norādīts grāmatā. Rinetai šis vārds šķitis ļoti piemērots, jo melnajai kaķenei pakrūtē ir neliels, balts medaljoniņš – gluži kā mazs mēnestiņš. Tagad jau pieaugusī Fēbe brīžiem ļoti atgādina senās Ēģiptes kaķa figūriņu, tādēļ šis vārds viņai ļoti piestāv.
"Fēbe un Merlins ir saraduši, kļuvuši par draugiem, tikai pa retam nesadala kādu migu un mazliet pastrīdas. Arī mājinieki ir priecīgi, ka mums viņi ir, un vairs nepārmet man nelielo mānīšanos, ar kuru dabūju Fēbi uz mūsmājām. Abi kaķi kolosāli uzlabo omu, smīdina katru dienu ar amizantām pozām un darbībām, nomierina un iemidzina murrājot – labāk par jebkurām miega zālēm!"
Merlina un Fēbes niķi un stiķi
Merlina un Fēbes niķi un stiķi
- Merlinam patīk spēlēties ar ūdeni – viņš mēdz sēdēt uz piepildītas vannas malas un bakstīt un sist ūdeni ar ķepu.
- Ja strādāju ar datoru un man nav laika pievērst Merlinam uzmanību, bet viņam to savajadzējies, runcis ieskrienas no blakus istabas un ielec man sprandā! Reizēm pat ar izlaistiem nagiem. Tā gan viņš pāris reizes ir mani pamatīgi pārbiedējis, jo neesmu gaidījusi tādu rīcību.
- Visfantastiskākā un smieklīgākā ir Merlina māka "lamāties". Ja viņam saku, ka nedrīkst grauzt krēslus vai puķes, Merlins paskatās uz mani un "runā" pretī dažādas intonācijas un tembra skaņās, ko par ņaudēšanu grūti nosaukt – tas tiešām ir komiski!
- Merlinam ir niķis paēst un tad kasīt trauciņus ciet, it kā aprokot atlikušo barību.
- Runcis nez kāpēc ir ļoti iecienījis manu pūkaino halātu. Kad tas man ir mugurā, staigā no aizmugures un prasās rokās – izstiepjas un ar ķepām rauj to uz leju. Tad man viņš ir jāņem klēpī un jāglauda.
- Merlins ir īsts džentlmenis. Vienmēr pirmo ieturēt maltīti palaiž dāmu – Fēbi, tikmēr pats apsēžas gabaliņu nostāk un vēro, kā viņa ēd. Tikai, kad Fēbe pamet trauciņu, nāk Merlins un lēnām, izgaršojot katru kumosiņu, ēd. Viņš ieturas ļoti cēli un nesteidzīgi, turklāt notiesā diezgan maz. Kā jau īsts džentlmenis.
- Pēc ēšanas abi mājās taisa parkūru (MDr: salīdzinoši jauns sporta veids, kad pilsētvidē cenšas pēc iespējas ātrāk pārvietoties, šķēršļus pārvarot, veikli lecot, rāpjoties tiem pāri un tamlīdzīgi). No sākuma Merlins ķer Fēbi, tad otrādi, taču viņi abi nesas ātri un lec augstu, reizēm ar ķepām noskrienot horizontāli pret sienu vismaz pusmetra augstumā.
- Kad trakošana beigusies, Merlins un Fēbe apguļas gultā un sāk sinhroni un ilgi mazgāties. Turklāt sāk ar sevi, bet beidz ar draugu!
- Merlins guļ tikai un vienīgi manā gultā – viņam galvgalī ir uzklāts dvielītis. Šo vietu viņš sargā un Fēbi tur nelaiž.
- Runcim ir niķis vērot, kad tiks atslēgtas ārdurvis, un tad, skaļi bļaujot, zibenīgi izskriet mājas koridorā, un sākt dīrāt 2. dzīvokļa tepiķi. Turklāt tikai un vienīgi to, nevienu citu neaiztiekot.
- Merlins karstā laikā vislabprātāk guļ izstiepies uz muguras ar vēderu gaisā, un nekustas.
- Mīļākā novērošanas vieta abiem kaķiem ir kafijas automāts – tie abi (pa vienam gan) uz tā uzlec un ieinteresēti lūr pa logu.
- Vienmēr cenšos mājās izķert visas mušas, citādi man sākas šausmu stāsts – abi kaķi, tās ķerot, nesas pa visu dzīvokli un sagāž visu manu palodžu puķu dārzu. Mēdz nolidināt zemē arī traukus, sadīrāt aizkarus, īsāk sakot, iznīcināt visu, kas stāv starp viņiem un mušu. Tad gan mājās ir pamatīga jezga un beigās arī šausmīga nekārtība un daudz saplēstu lietu. Turklāt, kad muša ir "nofokusēta", kaķiem sāk raustīties ūsas un viņi, klabinot žokļus, izdod jokainus ņurdienus.
- Merlins vienmēr visus vēro, karaliski sēžot, garās ūsas nolaidis uz leju, – gluži kā bērnu "multenē" kaķis Leopolds. Grozās tikai ausis ar pušķīšiem.
- Ja skatos televizoru ar pūkaino halātu mugurā, runcis ielec klēpī un izguļas kā desa. Interesanti, ka vienmēr noguļas tikai kreisajā pusē – pie sirds. Tad sāk, skaļi murrājot, mīcīt ar ķepām un zelēt halātu.
- Fēbe murrā, tikko viņu paņem rokās, turklāt to dara ļoti skaļi. Tikko nolieku kaķenīti zemē, murrāšana acumirklī pārtrūkst. Mazo Fēbi skaļās murrāšanas dēļ bieži saucu par "traktoriņu".
- Kad istabas durvis ir ciet, Merlins lec uz tām un ar ķepām iekaras durvju koka restītēs, kas satur stikla rūtis, un skaļi bļauj, lai to ielaiž. Karājās, cik ilgi vien var izturēt, skaļi izziņojot savu vēlmi tikt iekšā. Tā viņš atkārto vairākas reizes, kamēr durvis pats atmūķē vai kāds viņam tās atver. Ļoti neatlaidīgs kungs.
Vai arī Tavs kaķis dara ko neparastu? Pastāsti par to mums, sūtot vēstuli uz mansdraugs@delfi.lv. Neaizmirsti pievienot arī vienu vai vairākus sava mīluļa foto!
Bilžu galerija – Merlins un Fēbe
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
