Visasākās, gluži vai dedzinošas, ir melnās sinepes (Brassica nigra). Augs ir divus metrus garš un savvaļā aug Amerikā. Balto jeb dzelteno sinepju augi (Sinapis alba) ir maigāki. Tos audzē kā salātus un sauc par sinepju kresēm. Trešā šķirne ir brūnās sinepes (Brassica juncea). Lai arī sinepes jāsēj pavasarī, tomēr Sinepju diena ir šodien, tādēļ nedaudz par sinepēm no sēšanas pavasarī līdz gardām mājas sinepēm burciņā.
Sinepju audzēšana
Sinepju sakņu sistēma satur fitoncīdus, kas veicina augsnes atveseļošanos. Īpaši ieteicams sinepes audzēt starp zemeņu ceriem — tās ievērojami paaugstinās zemeņu ražu. Dārzā labi priekšaugi sinepēm ir gurķi, tomāti, sīpoli, agrie kartupeļi, bet ne kāposti.
Sēklu vākšana
Sinepju sēklas satur ēteriskās eļļas, taukus, celulozi un pektīnus. Sinepes ir ļoti veselīgas, tās satur dažādas minerālvielas - fosforu, kāliju, magniju, dzelzi, cinku, sēru un kalciju, kā arī dažādus vitamīnus - B1, B2, PP, C, K, A un D vitamīnu.
Sinepju gatavošana
Pirms sinepes pievieno mērcēm un majonēzēm, kuru viena no sastāvdaļām ir arī etiķis, tās sajauc ar ūdeni, jo etiķis sinepes padara rūgtas. Tomēr atjauktas sinepes var likt gan etiķī, gan tām var pievienot sāli, gan tās var sildīt. Jāatceras, ka, ja sinepes tiek uzsildītas, tām zūd asums, tādēļ sinepes karstam ēdienam jāpieliek pēdējā brīdī.