Foto: Shutterstock
Kamēr vēl visi dārza labumi ir pieejami svaigi un teju vai rokas stiepiena attālumā, grūti iedomāties, ka drīzi vien tie vairs nebūs, taču gudrākie izmanto šo laiku, lai sagatavotu krājumus arī ziemas mēnešiem. Viens no populārākajiem veidiem, kā to paveikt, ir kaltēšana, tāpēc apkopojām informāciju un iztaujājām veselīga dzīvesveida atzinēju un bioloģiskas saimniecības vadītāju Ilzi Lipsku par šo tēmu, lai katrs varētu paspēt to izdarīt šajā vasarā.

Garšaugu sagatavošana kaltēšanai

Viens no nemainīgajiem padomiem, kas aprakstīts teju katrā šīs jomas padomrakstā, ir pareiza garšaugu sagatavošana kaltēšanai. Vispirms tie jāatdala no saknēm un jāpārlasa vien izmantojamie garšaugi (bojātie vai jau izkaltušie jāizšķiro), bet pēc tam jānoskalo zem auksta, tekoša ūdens, raksta portāls Irlaiks.lv. Pēc tam seko lapu atdalīšana no stublājiem, jo kaltēšanā tie jāizmanto atsevišķi. Tā kā stublāji ir biezāki, tad vispirms tie ir jāizliek uz kāda auduma, papīra dvieļa vai avīzes nožūt, lai viss liekais ūdens notek. Garšaugu lapas noteikti jāsaglabā savā dabiskajā formā un tās nevajadzētu griezt ar nazi, jo tad tiks zaudēta sulīgi zaļā krāsa.

Portāls Gardening.about.com iesaka kaltēt ne tikai ierastās dilles un pētersīļus, bet arī majorānu, estragonu, timiānu, rozmarīnu, salviju, maurlokus, piparmētru, baziliku un raudeni, jo tie lieliski papildinās ēdienu ne tikai svaigā, bet arī kaltētā veidā.

Foto: Shutterstock

Kaltēšanai piemērota vieta

Neaizvietojama klasika jau kopš seniem laikiem kaltēšanas procesā ir avīzes. Arī dārza darbu speciāliste Ilze Lipska stāsta, ka savulaik visus garšaugus kaltējusi, izklājot tos uz avīzēm, taču kopš mājās ir mazi bērni, tas ir grūti izdarāms, tāpēc ir iegādāts speciāls žāvēšanas aparāts. Daloties savos padomos, Ilze stāsta, ka galvenais ir ievērot, lai būtu laba gaisa cirkulācija un ēnaina vieta, jo saules gaismā garšaugi zaudē savu bioloģisko aktivitāti.

Pilsētas dzīvoklī tā var būt palodze vai galds, kas noklāts ar avīzi vai kādu audumu, taču arī šādos gadījumos telpai ir jābūt labi vēdinātai un daļēji noēnotai, jo tieši šādos apstākļos fermentācija notiek straujāk, līdz ar to garšaugi nezaudēs savu krāsu, un arī aromāts saglabāsies. 

Ja mājās ir bēniņi, tad pavisam noteikti katru garšaugu veidu atsevišķi var sasiet saišķos un iekarināt tos kaltēties arī tur. Svarīgi ievērot, lai garšaugi tiktu kaltēti no mitruma atbrīvotā vietā.

Foto: Shutterstock

Kaltēšanas process

Ja tiek kaltēti garšaugu stublāji, kas noteikti ir tā vērts, tad tie jāsagriež plānās ripiņās. Tos noteikti nav ieteicams griezt pēc kaltēšanas. Sagrieztos stublājus vai sagatavotās lapiņas vienmērīgi jāizklāj uz kāda gaisa caurlaidīga audekla, avīzes vai speciālā kaltēšanas režģa.

Ja kaltēšanas procesā tiek ievērotas visas prasības, tad jau pēc pāris dienām tie būs gatavi glabāšanai vēlākam laikam. Visbiežāk kaltēšana ilgst aptuveni piecas dienas, taču tas ir atkarīgs no tā, kāds ir mitruma daudzums augos, raksta portāls Darzapasaule.lv. Garšaugu gatavību var noteikt pēc tā, cik trausli tie kļuvuši. Ja pēc paberzēšanas tie pārvēršas pulverim līdzīgā konsistencē, tad kaltēšana ir bijusi pietiekama, taču nevajadzētu tos pārkaltēt, citādi tiks zaudēta ne tikai krāsa, bet arī aromāts.

Pēc kaltēšanas garšaugi jāievieto kādā cieši slēgtā traukā, kas aprīkots ar noblīvējamu vāku. Ja tie ir caurspīdīgi stikla trauki, tad tiem jābūt novietotiem tumšā vietā. Šādi kaltētus garšaugus var uzglabāt pat vairākus gadus, turklāt gada aukstajā sezonā tie noteikti būs vērtīgi papildinājumi dažādiem ēdieniem, atgādinot par silto vasaru un vitamīniem piepildīto sezonu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!