Kāpēc suns koda savu asti?  (12)

Viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ suns koda savu asti, ir alerģija vai paaugstināta jutība pret kaut ko, kā iespaidā uz ādas izveidojas tā dēvētie "karstie punkti" – jutīgi, iekaisuši un bieži vien niezoši laukumi.

Astes sākums ir viena no biežākajām vietām, kur veidojas "karstais punkts". Tādēļ suns zelē šo vietu, vārtās pa zemi vai kā citādi cenšas no niezes atbrīvoties, kas diemžēl situāciju padara tikai sliktāku.

Lai sunim aste vairs nebūtu jākoda, jāatrod alerģijas izraisītājs un jāliedz sunim pieeja tam un/ vai jādod sunim medikamenti, lai alerģisko reakciju mazinātu.

Jāpiebilst, ka pie astes pamatnes bieži mēdz pulcēties blusas. Jāpārliecinās, vai vainīgas nav tās. Šajā gadījumā palīdzēs pretblusu siksniņa vai pilieni.

Astes pamatnes zelēšana, laizīšana vai kasīšana nereti liecina par traucējumiem gremošanas sistēmas vai anālo dziedzeru darbībā.

Anālie dziedzeri ir zirņa lieluma pāra orgāns, kas atrodas pie anālās atveres apakšējās malas tās iekšpusē. Tie ir gan suņiem, gan kaķiem, gan seskiem un katrā izkārnīšanās reizē nelielā daudzumā izdala eļļainu sekrētu, kas ļauj dzīvniekam vieglāk nokārtoties.

Astes pamatnes kodīšana var liecināt par šo dziedzeru nosprostošanos vai iekaisumu. Tā gadījumā suns arī bieži "šļūc uz dibena", lai no nepatīkamā kairinājuma atbrīvotos.

Suns mēdz aizrauties ar astes pamatnes zelēšanu vai laizīšanu arī caurejas gadījumā.

Jebkurā no šiem gadījumiem meklējama veterinārārsta palīdzība. Ja ir aizdomas par anālo dziedzeru iekaisumu, par ko nereti liecina pietūcis un sāpīgs anālās atveres apvidus, vilcināties apmeklēt dakteri nedrīkst, jo nosprostotajos dziedzeros var sākt veidoties strutas.

Visu veidu uzvedības problēmu (savādas vai nevēlamas uzvedības), tostarp astes kodīšanas, laizīšanas, ķeršanas, virpuļojot ap savu asi, pamatā var būt kāds neiroloģisks traucējums.

Astes kodīšana var būt obsesīvi kompulsīvs traucējums stresa iespaidā – dzīvnieks atkal un atkal atkārto vienu un to pašu darbību, kad jūtas satraukts (gluži kā cilvēki grauž nagus), lai tādējādi nomierinātos.

Jāmēģina saprast, kas suni satrauc. Varbūt viņam nav pietiekami daudz fizisko aktivitāšu un vienkārši nav kur likt enerģiju?

Suņi nereti sāk veikt dažnedažādas savādas un neparastas darbības, kad jūtas garlaikoti. To dēvē par "suņabūdas sindromu", jo tas raksturīgs suņiem, kuri nav pietiekami nodarbināti, jo īpaši, dzīvniekiem, kuri cauru dienu pavada, piesieti ķēdē pie būdas. Nezinādams, kur likt enerģiju, nabaga dzīvnieks atrod sev kaut kādu nodarbošanos, piemēram, sāk kodīt asti vai izmisīgi dzīties tai pakaļ.

Šāda uzvedība nereti sāk izpausties suņiem pusaugu vecumā, kuriem ir ļoti daudz enerģijas, bet saimnieks ar tiem pietiekami nenodarbojas.

Jebkurš suns ir jāved pastaigās (arī tad, ja var visu dienu brīvi skraidīt pa pagalmu), jānodrošina viņam interesantas fiziskās aktivitātes vai rotaļas.

Reizēm, pēc tam, kad novērsts astes kodīšanas iemesls, vienalga, vai tā bijusi kāda medicīniska problēma vai stress, nevēlamā uzvedība tomēr nekur nezūd, jo gluži vienkārši kļuvusi par ieradumu.

Tas nozīmē, ka vajadzēs pielikt pūles, lai suni no astes kodīšanas atradinātu. Visprātīgākais šajā situācijā ir novirzīt mīluļa enerģiju kaut kur citur.

Būtībā tavs uzdevums ir pietiekami nodarbināt suni un neļaut tam garlaikoties. Ik dienu dodies ar suni pastaigās, rotaļājies ar viņu, mudini veikt dažādas fiziskas aktivitātes.

Labs risinājums ir nēsāt līdzi suņa iemīļotāko rotaļlietu, un, kad mīlulis sāk garlaikoties un raudzīties savas astes virzienā, novērst viņa uzmanību no tās, parādot mantiņu un kaut dažas minūtes ar suni paspēlējoties.

Kad suns ir licis mierā savu asti, apbalvo viņu ar kādu kārumu vai uzslavu. Tad četrkājainajam draugam astes neaiztikšana asociēsies ar pozitīvām emocijām.

Konsekventi pārtraucot astes zelēšanas mēģinājumus, agrāk vai vēlāk viņam šis ieradums pāries. Ja pats nevari tikt ar šo uzdevumu galā, lūdz palīdzību kinologam, suņu trenerim vai zoopsihologam.