Kāpēc vēlams sterilizēt kaķi?  (2)

Sterilizēšana un kastrēšana, protams, pirmkārt, pasargā no nevēlamu kaķēnu nākšanas pasaulē, kas bieži kļūst par papildu slogu jau tā pārpildītajām dzīvnieku patversmēm vai piepulcējas ielas minču kolonijām.

Sterilizētas kaķenes ir pasargātas no tādām slimībām kā pirometra jeb dzemdes iekaisums un vairāku veidu audzējiem, piemēram, piena dziedzeru, dzemdes un olnīcu vēža. Tāpēc sterilizētas kaķenes parasti dzīvo ilgāk nekā nesterilizētas.

Turklāt kaķenēm ir tāda īpatnība, ka ovulācija var notikt tikai pārošanās brīdī. Piemēram, kucei, atšķirībā no kaķenes, divreiz gadā ir meklēšanās periods ar tai sekojošu, ar pārošanās procesu nesaistītu ovulāciju. Bet kaķenīte nomierinās tikai tad, kad viņa ir pārojusies un vēlams apaugļota. Viņa ļoti mokās, ja ir spiesta meklēties nepārtraukti.

Runcim ir dabiska tieksme nodot tālāk savus gēnus, padarot grūsnas iespējami daudzas kaķenes. Šā iemesla dēļ tas ir gatavs riskēt un nonākt briesmās. Runči cīnās ar sāncenšiem, iezīmē savu teritoriju ar urīnu gan iekštelpās, gan ārā. Seksuālās tieksmes vadīti, tie klaiņo, riskējot noklīst, nonākt kāda plēsīga dzīvnieka zobos vai pakļūt zem automašīnas.

Kastrēti runči ir mazāk tendēti uz cīniņiem, tāpēc krietni retāk gūst ievainojumus un ar tiem saistītas infekcijas. Sterilizācija ļauj izvairīties no tādām nopietnām slimībām kā kaķu imūndeficīta vīruss (FIV) un kaķu leikēmijas vīruss (FeLV), kas izplatās caur kaķu kodumiem. Kastrēts runcis ir pasargāts no sēklinieku un prostatas vēža.

Nesterilizētiem kaķiem parasti piemīt dažādi nejauki ieradumi. Nesterilizēta kaķene meklēšanās laikā skaļi sauc partnerus, kas par to cīnās, ar urīnu iezīmē mājokļa ārdurvis un ņaud.

Nekastrēts runcis var būt agresīvs pret citiem kaķiem un iezīmēt ar urīnu sienas un durvis iekštelpās. "Kāzu" laikā runčiem, kuri netiek laisti ārā, raksturīga skaļa maurošana, paužot savas alkas. Kastrēti runči daudz mazāk uztraucas par savu teritoriju, mēdz būt maigāki un draudzīgāki.

Kā kaķenēm, tā runčiem pēc procedūras pastiprinās vēlme kontaktēties ar cilvēku, tie kļūst mīlīgāki.

Vairums ekspertu iesaka veikt sterilizāciju 6–8 mēnešu vecumā, kad dzīvnieks ir nobriedis, bet pirmā meklēšanās reize vēl nav bijusi

Runča kastrācija. Tas, ka kaķim nogriezīs visu "mantību", ir mīts. Runcim veic nelielus iegriezumus sēklinieku maisiņos, pa kuriem izņem sēkliniekus un nosien spermas kanālus. Operāciju veic pilnā narkozē, tāpēc kaķi pirms tās nedrīkst barot, sākot no iepriekšējā vakara. Kaķi var vest mājās jau tajā pašā dienā. Šuves (līdz ar to arī diegu izņemšana) nav nepieciešamas.

Kaķenes sterilizācija. Kaķenei sterilizācijas operācija prasa nopietnāku ķirurģisku iejaukšanos – caur iegriezumu vēderā izņem olnīcas un dzemdi. Procedūru veic pilnā narkozē, tāpēc kaķenei nedrīkst dot ēst jau kopš iepriekšējā vakara. Kaķeni var vest mājās jau procedūras dienā. Pēc nedēļas no šuvēm jāizņem diegi.

Protams, sterilizācija nav teju panaceja pret visām kaitēm. Tai ir arī ēnas puses. Piemēram, kastrēti runči nereti iedzīvojas liekajā svarā, jo tiem nav tieksmes klaiņot un tie gluži vienkārši ir mierīgāki. Tas pats sakāms par kaķenēm.

Lai pasargātu minci no aptaukošanās, saimniekam pēc sterilizācijas procedūras jāpiedomā pie dzīvnieka ēdienkartes. Zooveikalos nopērkama speciāla barība sterilizētiem kaķiem, kas satur mazāk kaloriju.

Raksta tapšanā izmantota Katrīnas Deividsones "Kaķumīļu rokasgrāmata" ("Jāņa Rozes apgāds") un Heteres Danfijas "Kaķumīļa rokasgrāmata" ("Zvaigzne ABC").