Biežāk sastopamie krāsošanas defekti un to novēršana

Šie padomi noderēs gan tiem, kas jau gatavojas krāsošanas darbiem, gan tiem, kam jau radušās kādas problēmas ar krāsojumu laika gaitā, jo padomi rasti gan defektu novēršanai, gan sagatavošanās darbiem.

Ja vietām ir novērojams reljefs ar burbuļiem, tad iespējamie iemesli šādam defektam ir vairāki. Viens no biežāk sastopamajiem - krāsas uzklāšana uz mitras virsmas, kā rezultātā tai nav bijis sasaistes ar virsmu. Ja siena bijusi sausa, iespējams, mitrums iekļuvis caur ārējo sienu, un arī tādā veidā var rasties burbuļains reljefs. Retāk šāds defekts var parādīties tad, ja izmantoti nepiemēroti krāsas uzklāšanas rīki vai arī pielietota nepareiza uzklāšanas tehnika.

Lai novērstu šādu krāsojuma defektu, virsma vispirms jānoslīpē, tad jāpāršpaktelē, tad vēlreiz jānoslīpē un visbeidzot - jāpārkrāso.

Ja vietām novērojama krāsas plaisāšana, kas izpaužas ar lobīšanos no virsmas, tad vainojama var būt gan nekvalitatīva krāsa, pārāk plānas kārtās krāsojums, neatbilstoša virsmas sagatavošana krāsošanai, gan arī nepareizi apstrādātas šuves.

Vienkāršākais veids, kā šo defektu pārvērst par efektu, ir notīrīt atlupušo krāsu ar skrāpi, tad noslīpēt ar smilšpapīru, nogruntēt un tad pārkrāsot ar to pašu krāsu. Ja šis defekts attiecas uz sienām vai griestiem, tad vispirms virsma ir jānošpaktelē un tad jāgruntē.

Ja gadījies tā, ka pēc krāsošanas, žūšanas procesā parādās mazi burbulīši, kas pārplīst, vainojama var būt nekvalitatīva krāsa, veca ūdens emulsija vai pārāk biezas kārtas uzklāšana uz virsmas.

Šādā gadījumā radušos defektus var novērst tikai un vienīgi, notīrot atlipušo krāsu, nošpaktelējot virsmu, nogruntējot to, un tad pārkrāsot ar jaunu krāsu. Šajā procesā jāņem vērā, lai krāsa netiktu klāta biezā kārtā, turklāt uzmanība jāpievērš arī krāsas derīguma termiņam. Ja krāsa ir spīdīga vai pusspīdīga, tad noteikti jāizmanto rullītis ar īsāku plūksnu, turklāt virsmai jābūt kārtīgi noslīpētai.

Ja pēc krāsošanas virsma noklāta nevienmērīgi, vai krāsa nav iesūkusies virsmā, tad vainojams var būt rullītis, kas bijis pārāk slapjš, bet tikpat labi cēlonis var būt krāsas klāšana uz virsmas dažādos virzienos, ko noteikti nevajadzētu darīt. Nevienmērīgu klājumu var radīt arī mainīga žūšanas temperatūra, arī tas jāņem vērā šajā procesā.

Lai izvairītos no šādām situācijām, ieteicams izvēlēties alkīda krāsas, taču jebkurā gadījumā vienmēr jāizvēlas augstas kvalitātes krāsa.

Neskatoties uz to, ka izmantota viena krāsa, vietām var parādīties toņu dažādība. Iemesls šādam rezultātam visbiežāk ir rullīša izmantošana lielākos laukumos, bet otas izmantošana stūros un šaurākās vietās, kā rezultātā krāsas daudzums tiek uzklāts nevienmērīgi. Izvairīties no šāda klājuma var tad, ja tiek izmantots pulverizators, bet vienmēr labāk krāsot mazākus laukumus, lai krāsojums visu laiku būtu mitrs. Vēl kāds ne mazāk svarīgs ieteikums – krāsa vienmēr pirms izmantošanas ir jāsamaisa tarā.

Pat tad, ja krāsojot klājums šķiet vienmērīgs, žūstot var parādīties neviendabīgs klājums, kas var rasties tad, ja virsma nav tikusi pienācīgi sagatavota, piemēram, nav rūpīgi noslīpēta vai attaukota. Arī tad, ja tiks pārkrāsota jau gandrīz nožuvusi krāsa, var rasties neviendabīgs klājums.

No šādām situācijām būs vieglāk izvairīties, ja tiks izmantota labas kvalitātes ūdens emulsijas krāsa, jo tai piemīt pašizlīdzināšanās spējas. Uzmanība jāpievērš arī izmantotajam rullītim -plūksnas nedrīkst būt pārlieku garas, arī otām ir jābūt kvalitatīvām, lai tā labi uzņemtu krāsu un vienmērīgi izlīdzinātu to uz virsmas.

Gadījumā, ja uz krāsotās virsmas ir manāmas rullīša atstātās pēdas, tad iemesls tam ir nepiemērota rullīša izmantošana. Nebūt nav tā, ka jebkurš rullītis der visām krāsām un virsmām, tāpēc iepriekš noteikti jāpārliecinās par to, lai rīki ir atbilstoši. Svarīgi ievērot arī to, lai krāsa nesakrātos rullīša galos, jo arī tad var rasties nelīdzens klājums. Krāsošanas brīdī svarīgi rullīti klāt virzienā no augšas, turklāt otu nevajadzētu atraut no virsmas.

Ja pēc krāsas uzklāšanas parādījušies defekti ar notecējušu krāsu, iemesls noteikti ir pārāk biezs klājums, nepiemēroti laikapstākļi krāsošanai (pārāk karsts vai pārāk auksts) vai arī pārāk atšķaidītas krāsas izmantošana.

Šādās situācijās defektu var novērst, pārkrāsojot vēl mitru vietu. Ja tiek krāsotas durvis, tad tās labāk izņemt no eņģēm un krāsot horizontālā stāvoklī. Bez liekas vajadzības neatšķaidiet krāsu, turklāt vienmēr labāk krāsot divreiz plānākās kārtās, nekā vienreiz biezu kārtu.

Rakstā izmantota informācija no Vivacolor.lv.