<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/hourou/">houroumono</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Šobrīd dārza dobēs, starp plaukstošajām rudens puķēm un jau savu skaistumu atrādījušajiem vasaras ziediem, savu daili atrāda montbrēcijas jeb krokosmijas, kas ir ļoti iecienītas vasaras izskaņas sīpolpuķes. Kā pareizi audzēt šīs krāšņās sīpolpuķes un kādā dārzā tās jūtas vislabāk, uzzini turpmākajās rindās.

Atvasaras sīpolpuķe

Dārza montbrēcija (Crocosmia x crocosmiiflora) jeb krokosmija dažkārt tiek dēvēta par frēziju līdzinieci - ziedu dēļ, taču lapas pēc izskata atgādina gladiolas un acidantēras. Tiesa, pati vaininiece montbrēcija, ja spētu runāt, noteikti nepriecātos par šādu salīdzinājumu, jo pati par sevi ir skaista un eleganta dārza puķe, kas nav salīdzināma ar citām sīpolpuķēm.

Montbrēcijas gaiši zaļās lapas var slieties līdz pat 120 centimetru augstumam, savukārt ziednesis ir līdz 80 centimetriem augsts, turklāt apmēram 40 – 50 centimetrus no tā aizņem skraja ziedvārpa. Atkarībā no šķirnes oranžie, sarkanie vai dzeltenie ziediņi atplaukst pakāpeniski no vārpas apakšas uz augšu. Montbrēciju ziedēšanas laiks ir no jūlija līdz septembrim, bet, tā kā šogad ir gana silts augusts, ziedēšana var ieilgt līdz pat oktobrim.

Krokosmijas audzē griezto ziedu kompozīcijām – tie ilgi saglabājas vāzē ar pilnīgiem ziediem. Apstādījumos šie augi veido spilgtus, ilgstoši ziedošus laukumus.

Šķirņu dažādība ļauj izvēlēties gan vienkrāsainas, gan raibas montbrēcijas, kuras pieskaņot pārējam dārza noformējumam. Tā kā ziedēšanas laiks ir gana ilgs, tad noteikti ir vērts tās ieviest dažādās krāsās.

Audzēšanas prasības

Montbrēcijas ir prasīgas pēc gaismas, audzējamas atklātās, saulainās vietās, irdenās, auglīgās augsnēs, kurās ir pietiekami daudz mitruma. Latvijas klimatiskajos apstākļos tās nav pietiekami ziemcietīgas, tāpēc pirms sala iestāšanās (oktobra sākumā), kad lapas ir kļuvušas dzeltenas, tās jāizrok. Uzreiz nogriež lakstus, neatstājot garus kātus, un sīpolus žāvē +26 līdz +30° C temperatūrā. Tad tos notīra, atbrīvojot no vecās sažuvušās daļas. Sīpolus siltumā žāvē vēl apmēram nedēļu divas, un pēc tam novieto glabāšanai kartona vai koka kastēs vēsā vietā, kur temperatūra ir +2 līdz +5°C. Sīpolus glabāšanai var ievietot sausās smiltīs vai kūdrā, bet noteikti tie uzglabājami temperatūrā ne augstākā par +10°C.

Dārzā sīpolus stāda aprīļa beigās, aptuveni 10 centimetru dziļumā. Tie bagātīgi veido sīkus vairsīpoliņus, ko izmanto pavairošanai. Krokosmiju vairsīpoliņi parasti sāk ziedēt otrajā audzēšanas gadā.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Tavamdarzam.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!