Vai suņi tiešām ir gudrāki par kaķiem?  (3)

Pētījumā, kas 2010. gadā Oksfordas Universitātē, atklāts, ka suņiem ir ne tikai lielākas, bet arī attīstītākas smadzenes, kas nozīmē, ka viņi ir gudrāki. Pētījuma rezultātos skaidrots, ka suņi pēc dabas ir sabiedriskāki dzīvnieki, tādēļ kļuvuši attīstītāki un tiem evolūcijas ceļā izveidojušās lielākas smadzenes.

Savukārt kaķi savā būtībā ir vientuļnieki, kas citus sugas pārstāvjus meklē tikai pārošanās laikā, tādēļ viņiem nav bijis vajadzības attīstīties sociālajā sfērā, lai izdzīvotu.

Eksperti secinājuši, ka būt sabiedriskam nozīmē laika gaitā kļūt gudrākam, kas, savukārt, nozīmē, ka sabiedriskākajiem dzīvniekiem ir attīstītākas smadzenes. No tā izriet, ka suņi ir gudrāki par kaķiem.

Pie gudrajiem dzīvniekiem, kuri ir ļoti sabiedriski un līdz ar to ar attīstītākām smadzenēm, piederot arī delfīni, zirgi, mērkaķi un pat kamieļi.

Pētījumi liecina, ka inteliģences ziņā suns līdzinās divus gadus vecam bērnam, jo spēj apgūt un saprast pat 165 cilvēku valodas vārdus, ieskaitot dažādus signālus un žestus.

Mūsu četrkājainie draugi arī spēj iemācīties skaitīt līdz pieci un var lepoties ar lieliskām problēmu risināšanas spējām. Suņi var būt diezgan radoši, ja vēlas vai ir tāda nepieciešamība.

Līdztekus vajadzībai pēc komunikācijas suņiem piemīt milzīga vēlme izpatikt. Viņi vēro, ko viņu saimnieki dara, un pieņem to visu, jo vēlas zināt, kas viņiem nozīmīgos cilvēkus dara laimīgus.

Suņu uzvedības pētījumi pierāda, ka mūsu četrkājainie draugi vienmēr ir daudz vairāk koncentrēti un gatavi jaunam izaicinājumam, ko saimnieks tiem piedāvā, burtiski uzsūcot katru jaunu pieredzi ar patiesu baudu.

Tomēr arī kaķi ir gudri, tikai citā veidā. Jā, viņi nav tik viegli apmācāmi kā suņi, taču tas nenozīmē, ka viņi ir dumji. Droši vien jebkurš kaķa saimnieks var apliecināt, ka mīlulis bieži vien aptin viņu ap savu pūkaino ķepiņu, veikli iegūstot kāroto.

Kaķiem evolūcijas ceļā ir attīstījušās ārkārtīgi labas pielāgošanās spējas, kas tos padara par izdzīvošanas meistariem savvaļā. Mājas kaķi šīs spējas, protams, izmanto mazliet citādi – atrodot siltāko vietiņu, kur ieritināties, un zinot, kad viņu barības trauciņiem jātiek piepildītiem ar kādu no murrātāju iecienītākajām maltītēm.

Ja kaķi pamet savā vaļā, tas par sevi lieliski spēj parūpēties pats, savukārt sunim izdzīvot bez saimnieka jau ir daudz grūtāk. Tūkstošiem gadu kaķi ir mācījušies izdzīvošanas mākslu, un viņiem ir izdevies veiksmīgi pastāvēt arī ļoti skarbos apstākļos.

Kaķiem arī ir ļoti laba atmiņa, un, lai arī tiem nav viegli iemācīt veikt dažādus trikus, tas ir iespējams.

Daudzviet pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā, tiek rīkotas adžiliti jeb šķēršļu joslas pārvarēšanas sacensības kaķiem, kur murrātāji dara visu to pašu, ko suņi – lec pāri barjerām, veikli aplodā šķēršļus, iet pa līdzsvara dēli, lien cauri caurulei un ko tik vēl ne.

Par gudrāko suni pasaulē ir atzīts borderkolliju kucīte Čeisera (Chaser), kuras saimnieks ir psiholoģijas profesors Džons Pilijs (John Pilley). Šis ārkārtīgi apķērīgais suns iemācījies atpazīt aptuveni 1000 rotaļlietu pēc vārda un spēj kaudzē atrast jebkuru, kad tiek nosaukts tās vārds.

Gadsimtiem ilgi cilvēki strīdas, kuri no populārākajiem mājas mīluļiem, proti, kaķi vai suņi, ir gudrāki. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka suņiem ir lielākas un attīstītākas smadzenes, tādēļ tie ir gudrāki. Taču tas nenozīmē, ka kaķi ir dumji. Murrātāji ir viedāki citā ziņā, spējot panākt, lai saimnieks izpilda teju ikvienu viņu kaprīzi.