Suņa higiēna četros soļos. Eksperta ieteikumi  (1)

Regulāra spalvas kopšana ir pirmais solis, lai novērstu ārējo parazītu savairošanos un ādas slimības. Ja sunim ir gara spalva, kažociņš ik dienas izķemmē ar strupu zaru suku. Enerģiski sukā apmatojumu pa spalvai.

Īsspalvainu suni ķemmē ar īsu zaru suku vai noberz ar gumijas cimdu. Regulāra kopšana palīdzēs saglabāt dzīvniekam labu izskatu, pašsajūtu un ļaus saimniekam laikus pamanīt parazītu klātbūtni, ādas vai citas veselības problēmas.

Regulāri pārbaudi ausis, uzmanīgi slaukot to iekšpusi ar kokvilnas lupatiņu, kas aptīta ap pirkstgalu (nekad neizmanto vates kociņus, jo suņa auss iekšpusē ir ārkārtīgi vārīga). Tīri uzmanīgi, jo ir pavisam viegli sabojāt bungādiņu. Ja tev rodas šaubas par savām prasmēm, labāk ausu tīrīšanu uztici veterinārārstam. Ziņo ārstam, ja pamani brūnu šķidrumu suņa ausīs.

Pieņem kā likumu – dzīvnieki jāmazgā tikai tad, ja tie ir netīri. Izņēmums ir vasara, kad karstumā sunim patiks vēsa pelde vai plunčāšanās. Jo ātrāk pieradināsi suni vannoties, jo labāk. Ņem vērā, ka pārāk ilgu vai biežu pelžu dēļ suņa apmatojums var zaudēt savas dabiskās taukvielas un spīdumu.

Suns jāvanno, ja tas sācis nepatīkami ost vai ir savēlušās pinkas, tam ir sāpīgas vietas vai pat vaļējas brūces. Pirms vannošanās aplūko suņa ķermeni un izķemmē spalvu. Noskaidro no veterinārārsta, kurš no šampūniem vislabāk der tavam mīlulim. Nekad nelieto cilvēku šampūnu, jo suņa ādai ir cits pH līmenis.

Iegādājies suņa vannu – tā var būt liela plastmasas bļoda, kuras dibenu aplīmē ar pretslīdes materiālu, piemēram, gumijas sloksnēm. Piepildi "vannu" ar patīkami siltu ūdeni un liec tajā suni. Liela izmēra suņiem bieži vien ir vieglāk saslapināt apmatojumu ar silta ūdens spaiņiem ārpus telpām (ja ir silts laiks) un tikai tad tos likt vannā. Iestrādā spalvā nedaudz šampūna, rūpējies, lai tas netiktu sunim acīs vai ausīs. Tad saputo visu muguras daļu līdz pat astei. Atceries arī par kaklu un pavēderi. Skalo ar siltu dušu vai trauku, izvairoties no ūdens iekļūšanas acīs vai ausu iekšpusē.

Vannošana sunim var būt uztraucoša pieredze. Sargies no dzīvnieka kampieniem! Ja sunim ir gadījies kost aiz bailēm, centies mazgājot lietot uzpurni. Suņus, kas izrāda nepatiku, tomēr nav agresīvi, var lēnām pieradināt pie mazgāšanās, lietojot našķus un uzslavas. Radini suni pie vannošanās pakāpeniski. Ja vien ir iespēja un silts laiks, novieto vannu ārpus telpām, tad sunim būs vairāk vietas un mazāk iemeslu justies apdraudētam.

Blusas ir visbiežāk sastopamie ārējie parazīti. Mājas mīlulis parasti dabū blusas no citiem suņiem, bet var iegūt tās arī no putniem, ežiem un trušiem. Pieaugušas blusas barojas ar asinīm. Neliels daudzums blusu siekalu veicina alerģisku reakciju suņa ādā. Jutība pret blusu kodumiem ir visbiežākā ādas problēma suņiem. Ja dzīvnieks ir jutīgs, pat viena blusa var izraisīt pamatīgu kairinājumu.

Pretēji vispārējai pārliecībai tādi dabīgie produkti kā alus raugs, ķiploki, eikalipta vai tējas koka eļļa un palejas mētra neaizsargās suni pret blusām. Ir pieejami visdažādākie pretblusu līdzekļi - gan izsmidzināmi, gan tabletēs, gan paredzēti lokālai lietošanai. Daži no tiem būs nopērkami tikai veterinārajās aptiekās un var būt nepieciešami, ja blusas jau ir izveidojušas rezistenci pret pielietoto līdzekli.

Ņemot vērā parazītu dzīves cikla specifiku, tev būs jāatbluso gan suns, gan māja. Blusu oliņas ilgu laiku var izdzīvot paklājos un grīdas dēļu spraugās. Vismaz reizi gadā iztīri māju ar pretblusu līdzekli, lietojot veterinārārsta ieteiktu mājsaimniecības pretblusu aerosolu.

Visbiežākā pazīme, kas liecina par utu klātbūtni, ir netīrs, sauss apmatojums un spalvas izkrišana. Lai novērstu inficēšanos, neļauj savam mīlulim kontaktēties ar suņiem, par kuriem zināms, ka tiem patlaban ir utis. Regulāri pārbaudi suņa spalvu un, ja saskati ko aizdomīgu, dodies pie veterinārārsta.

Sākoties siltajai sezonai, jāpievērš uzmanība arī ērcēm. Tās ir aptuveni kniepadatas galviņas lielumā. Ērces var būt melnas, brūnas, sarkanas vai dzeltenbrūnas. Kad ērces ir piesūkušās sunim, tās spēj izaugt līdz pat vīnogas lielumam.

Parasti ērces pieķeras sunim galvas un kakla rajonā. Laiku pa laikam, paijājot suni, pāršķir spalvu un pārbrauc ādai ar pirkstiem. Palūdz veterinārārstam, lai viņš parāda, kā pareizi izņemt ērci, vai arī lieto kādu no lokālas iedarbības pretparazītu līdzekļiem, kas iedarbojas arī uz ērcēm.

Pastāv arī cita veida ērces – ausu ērces. Šie parazīti barojas ar auss gļotādu, to caurdurot. No brūces auss kanālā izplūst raksturīgi brūns serums. Ārkārtējos gadījumos var tikt caurdurta bungādiņa un radīts neatgriezenisks auss bojājums, tā rezultātā suns zaudē līdzsvara sajūtu un viņam parādās krampji. Ausu kasīšana vai berzēšana pret dažādām virsmām ir pirmā norāde uz ausu ērcēm.

"Purina" Saimnieku skola ir sociāla iniciatīva, kuras mērķis ir izglītot mājdzīvnieku saimniekus par dzīvnieku labturību, kā arī veidot to turēšanas kultūru Latvijā. Saimnieku skola ar "Purina" atbalstu atklāta 2015. gada aprīlī.

Saimnieku skolas iniciatīvas pamatā ir ideja, ka pārdomāta un godprātīga attieksme pret dzīvnieku rada abpusēji emocionāli bagātāku dzīvi. Purina Saimnieku skola iestājas par ideju, ka atbildīga attieksme un pilnīgas zināšanas par mājdzīvnieku uzturēšanu veicina sabiedrības labklājību kopumā.