Fosa. <a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/kellinahandbasket/">kellinahandbasket</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Pasaule ir plaša, un tajā mīt ļoti daudz dažādu dzīvu radību. Joprojām ik pa laikam tiek atklātas jaunas dzīvnieku sugas, tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka tos visus pazīt gluži vienkārši nav iespējams. Lūk, desmit neparasti zvēri, kurus tu, ļoti iespējams, ieraudzīsi pirmo reizi!

Fosa

Fosa

Lai gan fosa (Cryptoprocta ferox) ir mangustu radinieks, tas daudzējādā ziņā līdzinās kaķim, piemēram, šī dzīvnieka nagi parasti ir paslēpti ķepu spilventiņos, taču vajadzības gadījumā fosa tos var izlaist un likt lietā.

Fosas ķermeņa garums, ieskaitot asti, var sasniegt 1,7 metrus, bet svars ir aptuveni 12 kilogramu. Šis dzīvnieks ir lielākais Madagaskaras plēsējs un lieliski pieprot kāpelēt pa kokiem.

Fosas ir aktīvi gan dienā, gan naktī. Lai gan lielākoties šie zvēri piekopj vientuļnieka dzīvesveidu, tēviņi ir manīti, kopīgi medījot.

Fosām ir neparasti dzimumorgāni. Tēviņiem ir garš, slaids penis, bet mātītēm – pseidopenis. Tas būtībā ir milzīgs klitors, kas spēj sacelties gluži kā tēviņa loceklis. Kad fosas pārojas, tēviņš savu locekli cenšas iebāzt mātītes pseidopenī.

Fosas pasludināti par saudzējamu sugu.

Strīpainais līdzenumu tenreks

Strīpainais līdzenumu tenreks

Arī strīpainais līdzenumu tenreks (Hemicentetes semispinosus) mīt Madagaskarā. Šī zvēriņa kažociņš ir divkrāsains – melns ar spilgti dzeltenām svītrām, un tajā izklaidus izvietotas adatas gluži kā ezim. Uz pakauša mazāk nekā 20 centimetrus garajam zvēriņam ir asu matu kušķis, kas saceļas kā cekuls.

Nenotveramais tenreks mitinās Madagaskaras zemieņu tropiskajos lietusmežos un tam ir garš, kustīgs snuķītis, ko tas veikli izmanto, lai atrastu savu iecienītāko maltīti – kukaiņus.

Zvēriņš izmanto savas adatas komunikācijai ar citiem tenrekiem (tie parasti dzīvo grupās, 15 vai vairāk vienā, lai kopīgi palīdzētu nosargāt katras mātītes mazuļus). Briesmu un satraukuma brīžos tenreks tās saslej gaisā, brīdinot pārējos. Vēl mazais zvēriņš tās mēdz arī berzēt citu gar citu, radot skaņu, līdzīgu tai, ko izdod circeņi un cikādes. Taču strīpainā līdzenumu tenreka radīto skaņu cilvēka auss nespēj uztvert.

Strīpainais līdzenumu tenreks nepieder apdraudētajām sugām.

Gangas gaviāls

Gangas gaviāls

Gangas gaviāls (Gavialis gangeticus) ir krokodilu kārtas dzīvnieks ar šauru, garu purnu, kas pārtiek no zivīm un sastopams galvenokārt Indijā, Gangas baseina upēs.

Gangas gaviāls ir liels rāpulis, garumā nereti pārsniedzot pat sešus metrus. Tam ir 110 zobu. Tēviņiem purna galā ir dobs izaugums, kas ļauj radīt iespaidīgu, kaķa šņākšanai līdzīgu skaņu. Tā ir dzirdama pat kilometra attālumā un palīdz pievilināt mātītes pārošanās sezonā.

Novecojot Gangas gaviāla slaidais purns kļūst īsāks un vēl tievāks. Lai gan uz sauszemes šis rāpulis ir visai lempīgs, upē Gangas gaviāls ir ļoti veikls un žigls. Katrs tēviņš par savējo uzskata un rūpīgi sargā noteiktu teritoriju, kurā mīt vairākas mātītes.

Diemžēl Gangas gaviālu kopējais skaits pasaulē noslīdējis zem tūkstoša. Savulaik šie rāpuļi tika masveidā slepkavoti, lai no viņu ādas pagatavotu somas un citus izstrādājumus. Lēš, ka palicis vien aptuveni 700 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju.

Numbats

Numbats

Numbats (Myrmecobius fasciatus) ir neliels, strīpains somainis, kas pārtiek no termītiem. Agrāk šie zvēriņi kuplā skaitā apdzīvoja gandrīz visu Austrālijas dienvidu daļu, taču pēc tam, kad Austrālijā ieveda lapsas, 35–45 centimetrus garo (ieskaitot asti) zvēriņu skaits strauji noslīdēja zem tūkstoša, un tie bija sastopami vien nelielā teritorijā Austrālijas rietumos.

Kopš tā laika Austrālijā ir daudz darīts numbatu pavairošanas labā, un zvēriņi nu ir sastopami arī Dienvidaustrālijā un Jaundienvidvelsā, tādēļ sugas nākotne izskatās daudzsološa. Tomēr numbati joprojām uzskatāmi par apdraudētu sugu.

Numbati lielākoties ēd skudras un termītus. Tā kā zvēriņam nav spēcīgu, rakšanas darbiem piemērotu nagu, tam ir bijis jākļūst par dienas dzīvnieku, jo termīti rosās virszemē diennakts gaišajās stundās.

Niala

Niala

Niala (Tragelaphus angasii) ir majestātiska antilope ar spirālveida ragiem, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāfrika. Nialas kāju apakšas ir spalvainas un tajās atrodas dziedzeri, kas atstāj dzīvnieka smaržu, kur vien tas liek kāju.

Ragi ir tikai nialu tēviņiem. Nialu mātītes parasti ganās barā, ko veido līdz 30 antilopju. Tēviņi visbiežāk pārvietojas vieni.
Nialas cita citu brīdina par briesmām, rejot kā suņi. Šīs neparastās antilopes par ganībām izvēlas leknas pļavas, kuru tuvumā atrodas ūdens. Pasaulē ir aptuveni 30 tūkstoši nialu. Tās netiek uzskatītas par apdraudētu sugu.

Āfrikas hiēnsuns

Āfrikas hiēnsuns

Āfrikas hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs, ko mēdz dēvēt arī par Āfrikas savvaļas suni vai Āfrikas dzinējsuni. Viens no tā iecienītākajiem medījumiem ir iepriekšminētā niala.

Tulkojot zinātnisko nosaukumu latviski, sanāk – apgleznotais vilks (grieķu val. lycaon – vilks, latīņu val. pictus – gleznots), un šī dzīvnieka raibais kažoks tiešām izskatās kā dažādu krāsu otas triepieniem noklāts.

Atšķirībā no citiem suņveidīgajiem, Āfrikas hiēnsuņu ķepām ir vien četri pirksti. Tie ir ļoti gudri un sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo baros, ko veido līdz pat 27 hiēnsuņi. Pateicoties lieliskajai bara organizācijai, hiēnsuņi ir visrezultatīvākie mednieki no visiem lielajiem sauszemes gaļēdājiem. Hiēnsuņu baram nereti pa pēdām seko plankumaino hiēnu bars, kas cierē uz medījuma pārpalikumiem.

Āfrikas hiēnsuņu puikas vienmēr paliek dzimtajā barā, bet mātītes no tā aizklīst, kas ir ļoti neierasti sociāliem dzīvniekiem – parasti notiek otrādi. Agresija bara iekšienē ir reta parādībā, īsti nav arī cīņu par Alfa tēviņa godu. Mazuļus, līdz pat 16 vienā metienā, laiž pasaulē bara dominējošā mātīte.

Āfrikas hiēnsuņi atzīti par apdraudētu sugu.

Krēpjvilks

Foto: PantherMedia/Scanpix

Krēpjvilks

Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir lielākais Dienvidamerikas savvaļas suns, kura augums skaustā sasniedz gandrīz metru. Dzīvnieks citu suņu starpā izceļas ar neparasti garām un slaidām kājām. Krēpjvilks daļai lasītāju varētu būt pazīstams, jo ir apskatāms arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Krēpjvilka vietējais nosaukums gvarani indiāņu valodā ir "aguará guazú", kas nozīmē "lielā lapsa". Lai arī krēpjvilks ārēji stipri vien atgādina lapsu, tomēr nav lapsām tuvu radniecisks

Krēpjvilki lielākoties apdzīvo stepes ar augstu zāli, krūmājus, skrajus mežus un purvājus. Garās, slaidās kājas tam palīdz redzēt virs augstās zāles, kas ir liela priekšrocība medībās.
Krēpjvilki pēc dabas ir vientuļnieki un vien pārošanās sezonā meklē pretējā dzimuma pārstāvjus.

Šo dzīvnieku urīns ož gandrīz kā marihuāna, tādēļ savulaik policija Roterdamas Zooloģiskajā dārzā veikusi izmeklēšanu, meklējot zālītes smēķētājus.

Iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga.

Āzijas zvejniekkaķis

Āzijas zvejniekkaķis

Āzijas zvejniekkaķis (Prionailurus viverrinus) ir vidēja lieluma savvaļas kaķis, kas sastopams mitrās vietās Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tas ir aptuveni divas reizes lielāks par parastu mājas kaķi.

Zvejniekkaķis ir ārkārtīgi labs peldētājs un spēj mērot ievērojamu attālumu zem ūdens. Starp šī kaķa ķepu pirkstiem ir peldplēves, un tas galvenokārt pārtiek no zivīm, lai gan tas spēj nomedīt arī sauszemes dzīvniekus.

Āzijas kaķa kažoks ir tik blīvs, ka nelaiž cauri ūdeni. Tas palīdz dzīvniekam saglabāt ķermeņa siltumu, ķerot zivis aukstā upes ūdenī.

Āzijas zvejniekkaķi uzskata par nakts dzīvnieku, lai gan patiesībā par tā uzvedību savvaļā ir zināms visai maz. Dzīvesplatības samazināšanās urbanizācijas dēļ un malumedniecība likusi sarukt zvejniekkaķu skaitam, un tie pasludināti par apdraudētu sugu.

Okapi

Okapi

Okapi (Okapia johnstoni) ir vienīgais palikušais žirafes radinieks, un, gluži kā žirafei, tam ir gara, violeta tvērējmēle, ko tas izmanto, lai noplūktu lapas no kokiem un krūmiem, pārvietojoties pa Kongo džungļiem.

Okapi spalva ir eļļaina un atgrūž ūdeni. Neparastā dzīvnieka ausis spēj uztvert pat ļoti klusas skaņas, ko, uzmanīgi pielavoties, saceļ okapi lielākais ienaidnieks – leopards.

Rietumu zinātne okapi nepazina līdz pat 20. gadsimtam, un joprojām par šo savādo žirafes radinieku daudz kas nav noskaidrots, piemēram, kādēļ evolūcijas ceļā tam izveidojušās baltās svītras.
Diezgan ilgi okapi uzskatīja par tipisku dienas dzīvnieku, līdz zinātnieku rokās nonāca videoieraksts, kur šie dzīvnieki redzami, ēdam nakts laikā, kas liek domāt, ka okapi varētu būt aktīvi gan gaišajās, gan tumšajās stundās.

Lēš, ka savvaļā mīt aptuveni 10 tūkstoši okapi. Suga ir atzīta par apdraudētu.

Amazones delfīns

Foto: AFP/Scanpix

Amazones delfīns

Amazones delfīns (Inia geoffrensis) ir lielākais saldūdens vaļveidīgais, kas turklāt ir rozā krāsā. Tas izaug vairāk nekā divus metrus garš, un Amazones delfīnu mātītes ir lielākas par tēviņiem.

Šiem delfīniem ir īpaši elastīgi un kustīgi kakli, kas ļauj veikli pārvietoties pa applūdušiem mežiem.

Amazones delfīniem ir interesants aplidošanas rituāls, kura laikā tēviņš mutē nēsā dažādus objektus, lai atstātu iespaidu uz mātīti.

Pasaulē ir piecas upju delfīnu sugas, taču rozā no tiem ir pats inteliģentākais. Tā smadzeņu kapacitāte ir par 40% lielāka nekā cilvēkam.

Kaut arī šie delfīni ir saldūdens iemītnieki, viņus apdraud tas pats, kas okeāna "brāļus"- piesārņojums, ko atstāj kuģi.

Nav zināms, kāpēc Amazones delfīni ir rozā, taču ticis novērots, ka satraukuma iespaidā tie sarkst – kļūst mazliet sārtāki.

Amazones delfīni pasludināti par apdraudētu sugu.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāla "Nationalgeographic.com", "Kickassfacts.com", "Boredpanda.com" un "Listverse.com".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!