Izrādās, murkšķa radītā skaņa, kas ir kaut kas pa vidu starp svilpienu un kliedzienu, ir nelielā zvēriņa kaujas sauciens. Ja neredzētu skaņas radītāju, to pat varētu noturēt par putna svilpšanu. Kad murkšķim tuvojas cilvēks vai kāds dzīvnieks, zvēriņš nemetas bēgt, bet uzkāpj pēc iespējas augstākā akmenī, izslejas pakaļkājās un sāk skaļi spiegt, būtībā darot visu, lai tiktu pamanīts.
Cilvēkiem murkšķa dīvainā rīcība parasti šķiet komiska un neizprotama, sak, prātīgāk taču būtu neuzkrītoši laisties lapās un paslēpties, nevis piesaistīt uzmanību, izstādot sevi visu apskatei un skaļi "taurējot"!
Tomēr patiesībā tas ir stratēģiski gudrs gājiens – varonīgais bļauris izliek sevi par ēsmu potenciālajam naidniekam, lai tikmēr citi sugas brāļi varētu neuzkrītoši paslēpties. Ja zvēriņam tuvojas, viņš, cik nu spēj, nikni kliedz nācējam virsū un tikai pašā pēdējā brīdī veikli pazūd kaut kur zem akmens.
Tuvplāns:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
