Sulīgo vīnogu audzēšana Latvijā – kādas šķirnes ir piemērotākās un kas jāievēro to audzēšanā?

Maldīgs ir uzskats, ka pie mums augušās vīnogas nav baudāmas. Ja arī tā gadījies, tad nav paveicies ar piemērotāko šķirni, jo patiesībā mūsu platuma grādos vīnogas ir pat aromātiskākas un satur daudz vairāk vitamīnu un aminoskābju, nekā dienvidos audzētās. Latvijā audzētām vīnogām kvalitatīvas ražas iegūšanai pietiek ar pāris miglojumiem (pavasarī, kad vīnogas izplaukušas pret neīsto miltrasu, piemēram, ''Ridomil gold'' vai 1% bordo šķīdumu), turpretī dienvidu vīnogas, līdz nokļūst uz mūsu galda, ir miglotas no 12 līdz 14 reizēm, stāsta speciāliste. Tāpēc vien ir vērts apsvērt domu par vīnogu audzēšanu piemājas dārzā, lai sulīgās ogas ķekaros varētu baudīt uz nebēdu.

Vīnogu audzēšanai piemērota būs auglīga un bagātīga augsne, ko var bagātināt ar organiskām vielām (satrūdējušiem kūtsmēsliem) un mikroelementiem. Gadījumā, ja ir pieejama vien smaga un mālaina vai smilts augsne, to var uzlabot ar kūdru.

Kas attiecas uz stādīšanai piemērotāko laiku, Baiba iesaka tās ieviest pašu dārzos vai nu maija vidū vai septembrī un oktobrī. Lai pasaudzētu stādus no salnām, tos ieteicams piesegt ar agroplēvi. Protams, konteinerstādus var stādīt visu vasaru, tikai tādā gadījumā jāatceras uzturēt regulāru mitruma režīmu.

Stādot vīnogas, jāievēro, lai rindas tiktu veidotas dienvidu-ziemeļu virzienā, starp tām būtu 2,5 līdz 3 metru atstarpes, bet starp pašiem augiem 1,5 līdz 2 metri.

Ap vīnogulāju vēlams uzturēt no nezālēm tīru apdobi, kuru pavasaros viegli aprok, bet ziemā var mulčēt ar kūdru vai lapām. Ziemā jaunos stādus pirmos pāris gadus vēlams piesegt. Labs sedzējmateriāls šajā ziņā ir egļu zari, tos vēl var apmest ar sniegu, lai tie vējā netiktu aizpūsti.

Mainīgajiem Baltijas klimatiskajiem apstākļiem, kuros ir samērā mitras vasaras un rudeņi, seko ziemas ar kailsaliem, kas mijas ar atkušņiem - dažas no populārākajām un piemērotākajām šķirnēm, kas izturējušas laika pārbaudi, ir ''Zilga'', ''Supaga'', ''Sukribe'', ''Guna'', ''Veldze'' un citas. Šīs šķirnes piemērotas arī lielākai daļai Latvijas augšņu - tām nepieciešama viegli skāba augsne. Turklāt šīm šķirnēm ir samērā laba izturība pret sēņu ierosinātām slimībām mitrajos laika apstākļos vasarā un rudenī, kas nav mazsvarīgi.