Zeltainās veselības eliksīra ogas - smiltsērkšķi

Kā jau visi augi, arī smiltsērkšķi (Hippophae rhamnoides) augs ražīgi, ja tie tiks iestādīti atbilstošā vietā. Lai arī auga nosaukumā ir vārds ''smilts'', tas nebūt nenozīmē, ka augam labpatīk augt smilšainā augsnē. Gluži pretēji, tiem piemērotākās būs mālsmilts un smilšmāla augsnes, turklāt pietiekami gaišas, atklātas un mitras vietas.

Ja augsne būs pietiekami mitra, piejūras klimatam piemērotās šķirnes augs itin labi, tāpēc vietas izvēlei ir būtiska loma. Kā raksta speciālisti, tad smiltsērkšķu audzēšanā jāizvairās no vietām, kur tuvu augsnes virskārtai atrodas pliens vai glūda. Piemērotas vietas būs palienes un mitras zemienes, taču svarīgi, lai vietā būtu dabiska notece, citādi saknēm pietrūks skābekļa un krūmi drīzi vien iznīks. Tā kā augi ir sala izturīgi, tad tās var būt arī zemas vietas, taču vēl ne mazāk svarīgi, lai augam visas dienas garumā nekur nebūtu noēnojums.

Podotos stādus ar segtām saknēm var stādīt arī rudenī, taču pārējiem stādiem piemērotāks laiks stādīšanai noteikti ir pavasaris, kad augsne ir tikko atkususi. Stādīšanā jāņem vērā, lai katram smiltsērkšķu krūmam tiktu atvēlēta aptuveni astoņu kvadrātmetru platība. Kad iegādāts stāds, noteikti jāapvaicājas stādaudzētavā, cik dziļi krūms audzis, lai varētu zināt, cik dziļi to stādīt pašiem.

Speciālisti iesaka stādīt krūmus tikpat dziļi, cik tie auguši līdz pārstādīšanai. Ja saknēm ir bojātas daļas, tās noteikti jānogriež, bet, ja sakne ir gara, noteikti nevajag to saīsināt un stādīt, ielokot to. Lai veiksmīgi noritētu apptuknēšanās, vismaz uz septiņiem augiem jāiestāda viens vīrišķais, vēlams valdošo vēju pusē vai pašā centrā.

Savvaļā augošie smiltsērkšķi neaug trūdvielām bagātīgā augsnē, un to der atcerēties arī stādot augu mājās. Smilšērkšķis nav jāmēslo, it īpaši pie saknēm, jo tās ir ļoti jutīgas. Turklāt kūtsmēsli vai trūdvielas palielina risku augam saslimt, tāpēc ar mēslošanu labāk neaizrauties un daudz rūpīgāk sekot līdzi mitruma daudzumam.

Pirmajā gadā, kad augam jāsaņem visi spēki augšanai, krūmus var palutināt ar šķīstošo kristalonu (18-18-18), bet vēlākos gados būs gana ar granulu minerālmēsliem, ko nedrīkst bērt virsū krūma stumbriem.

Ar iestādīšanu vien nepietiek, ir lietas, kam jāpievērš uzmanība krūma augšanas laikā. Tā kā saknes atrodas tuvu virskārtai, svarīgi ievērot, lai augsnes virskārta netiktu irdināta. Taču bez tā ir jāseko līdzi tam, lai augsne ap krūmiem būtu pietiekami mitra, un to svarīgi uzmanīt gan dzinumu intensīvajā augšanas periodā, gan ogu nogatavošanās laikā.

Lai arī pirmajos gados krūmi vēl nesniegs lielu ražu, reizēm augļu sākumā nebūs nemaz, tas nenozīmē, ka par krūmiem nav pienācīgi jāparūpējas. Patiesībā tieši šajā laikā tam jāpievērš vislielākā uzmanība. Pirmajos gados ir jāveido vainags simetriska, atvērta kausa veidā, saīsinot spēcīgi augošos vadzarus, nogriežot vājos, aizlauztos un slimos zarus, kas atrodas krūma centrā.

Pavisam iespējams, ka smiltsērkšķu audzēšanu ir apturējusi samērā piņķerīgā un sarežģītā ogu novākšana. Ar speciālām palīgierīcēm ogu vākšanas process var tikt atvieglots, taču tikai ar roku darbu ogas nesabojātas var salasīt grozā vai kastē. Speciālisti uzsver, ka visveselīgākie smiltsērkšķi būs tie, kas vākti vēlākā vakarā, jo tieši tad ogās ir visvairāk fizioloģiski aktīvo vielu. Vēlākā vakarā vāktajām ogām nebūs tik skāba garša, līdz ar to cukuru pievienot vajadzēs mazāk.

Kad raža novākta un ogas ir gana daudz apēstas svaigā veidā, tās noteikti vērts sasaldēt veselas, lai ziemā tās aplietu ar siltu ūdeni un dzertu kā tēju, pievienotu kokteiļiem, saldajiem ēdieniem, dekorētu kūkas, atlaidinātu un izmantotu gaļas marinēšanai un izmantotu citos gardos veidos. Tikpat vērtīgi smiltsērkšķus ir sablendēt un sasaldēt masu kādā traukā vai speciālā maisiņā. Smiltsērkšķi ir ļoti pateicīgi arī ievārījuma gatavošanai, un arī šo ogu izmantojumu nevajadzētu piemirst.