Gundas amata pilns nosaukums ir bezgalīgi garš – Valts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Kinologu nodaļas inspektore, virsleitnante.
Savukārt Nato ir trīs gadus vecs vācu aitu suns melnā krāsā ar brūnganām ķepām, ko Gunda pati apmācījusi visus šos trīs gadus. Starptautiskās suņu biatlona sacensības Nīderlandē, armijas gaisa spēku bāzē, notiek jau 24. reizi. Tajās piedalās Eiropas valstu policijas, armijas, drošības policijas un tamlīdzīgu struktūru pārstāvji ar saviem dienesta suņiem. Beidzamajās astoņās tajās startējusi un starp līderiem nokļuvusi arī Gunda ar kādu no savējiem.
Tāpat kā divkājainajiem sportistiem biatlonistiem, arī suņiem jāpiedalās vairākās sacensībās vienlaikus – jāskrien, jāpeld, jāaiztur daži noziedznieki... Kopējā trase, kas jānoskrien, ir 11 kilometru. Garā distance, kas jānopeld, ir 70 metru. Protams, abiem kopā, – cilvēkam un sunim.
Pa vidam ir vēl daudz citu uzdevumu, pavisam – 21. Piemēram, skrējiens pa grāvi, kur dubļi sākumā ir līdz ceļiem, tālāk – līdz viduklim, un ne jau sunim, bet cilvēkam!
Gundai sevišķi grūts šķitis smagumu celšanas uzdevums: paņem savu suni uz rokām un noskrien ar viņu 50 metrus! Ņemiet vērā, ka Nato sver aptuveni 40 kilogramus, bet Gunda – tikai par 20 vairāk!
Savukārt Nato, iespējams, bija grūti izpildīt paklausības uzdevumu: Gunda deva viņam pavēli "Guli!", bet pati aizskrēja prom no suņa redzesloka. Guli nu svešā valstī, nezināmā vietā viens pats un zīlē – saimniece atgriezīsies vai nē?! Nato izturēja un neskrēja saimniecei pa pēdām – paspiedīsim viņam par to ķepu!
Kinologa sadarbību ar suni pārbaudīja, liekot cilvēkam vest savu suni ar ķerru. Četrkājainais kompanjons, kurš iepriekš nav šo uzdevumu veicis kopā ar savu saimnieku, svešam vis neuzticēsies un lēks ārā no nestabilā, grīļīgā transportlīdzekļa.
Kad mocības 11 kilometru garumā jau tuvojās beigām, kad Gunda jau gura no noguruma, bet Nato bija pārkāris mēli tālu pār plecu, vajadzēja veikt beidzamo uzdevumu – pārpeldēt baseinu un izrāpties krastā. Suns tādā augstumā no ūdens izlēkt nespēj, tātad Gundai vajadzēja nirt zem ūdens un uz rokām pacelt viņu augšā.
Šoreiz Gunda ar Nato finišēja otrie. Uz augstākā pjedestāla pakāpiena – Lietuvas meitene Egle ar savu Bruno. Apsveicam abus pārus!
"Nato nākamajās dienās gan īpaši nežēlojās par apetītes vai dzīvesprieka trūkumu, bet man muskuļi sāpēja vēl nedēļu pēc tam," atzīstas Gunda un lūdz pateikt paldies arī kolēģei Ingai Sabo, fizioterapeitam Denisam Bočkovam un otram suņu trenerim Kristapam Celmam.
Tagad Gunda jau atgriezusies mājās un turpina strādāt arī ar saviem diviem pārējiem dienesta suņiem – beļģu aitu suņiem Orsī (Orsy) un Perti (Pertti). Mājās no darba Gundu katru dienu uzticīgi gaida vēl divi četrkāji – policijas pensionārs vācu aitu suns Asko, kas bija Gundas pirmais suns Kinologu nodaļā, kā arī mammas sunīte, nepavisam ne pensionāre un arī ne bijusī policiste, vācu aitu kucīte Feita.
Redzot, cik ātri, precīzi un pat bez vārdiem Nato klausa Gundas pavēles, var tikai smagi nopūsties: suns man tā nekad mūžā neklausīs..." Taču Gunda nepiekrīt: "Trīs gadi darba ik dienu, un tu tāpat apbrīnosi savu suni!" Nu, tad ko? Pie darba!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
