Ko darīt, ja gribas zivtiņai gailītim uzdāvināt draugu

Gailīša jeb Siāmas cīnītājzivtiņas nosaukums vien brīdinoši vēstī, ka šīs zivtiņas ir lieli kaušļi. Senajā Siāmā (mūsdienu Taizeme) to ievēroja, gailīšus sāka ķert un rīkot to cīņas. (Jā, tādas pašas kā īsto gaiļu cīņas!) Šī nodarbe kļuva ļoti populāra un zivtiņas tika speciāli selekcionētas, lai būtu agresīvākas.

Mūsdienās zivtiņu audzētāji parasti cenšas selekcionēt skaistākus nevis agresīvākus gailīšus, bet kaušļu daba šīm zivtiņām tik un tā ir saglabājusies. Zooveikalā to var viegli novērot – ja divus traukus ar gailīšiem novieto pārāk tuvu, tie izpletīs žaunu vākus un viens otram sāks draudīgi izrādīt savas skaistās astes un spuras.

Vienīgais veids, kā vienā akvārijā iespējams turēt vairākus gailīšus, ir tajā ievietojot necaurspīdīgas starpsienas, kurām nevar pārlēkt pāri (gailīši ir teicami augstlēcēji), bet jāņem vērā, ka viena gailīša nodalījums nedrīkstētu būt mazāks par sešiem litriem. Kopā salaist gailīšus nedrīkst, jo tie cīnīsies līdz nāvei.

Tāpat kopā nedrīkst turēt gailīti ar vienu vai vairākām vistiņām (gailīšu mātītēm) – arī tie savā starpā cīnīsies un mirs vai nu no pārlieku lielā stresa un slimībām, vai ievainojumiem. Pārojot gailīti ar vistiņu, tos kopā salaiž tikai uz pāris stundām.

Vistiņas pēc dabas ir nedaudz mierīgākas un dažkārt tās izdodas izmitināt kopā, bet tas nav vienkārši. Minimālais akvārija izmērs vairāku vistiņu turēšanai ir 40 litri. Šādā akvārijā varētu izmitināt līdz pat piecām vistiņām. Mazāks vistiņu skaits nav ieteicams – piecu un vairāk zivtiņu grupā agresija būs vienmērīgāk sadalīta starp zivtiņām, bet mazākā grupā vājākā vistiņa var tikt ātri nobeigta.

Akvārijā vajadzētu būt ļoti daudzām slēpšanās vietām – kuplām ūdensaugu audzēm, alām un citām dekorācijām. Vistiņas derētu izvēlēties pēc iespējas jaunākas, līdzīga izmēra un akvārijā ielaist vienlaikus.

Pirmajās nedēļās tās plēsīsies vairāk un nodibinās hierarhiju, bet pēc tam kļūs mierīgākas. Ja kāda zivtiņa ir manāmi agresīvāka par citām vai arī tieši otrādi – nīkulītis, ko citas vienmēr plūkā, šai zivtiņai nāksies meklēt atsevišķu māju.

Ja akvārijam gribas pievienot jaunu vistiņu, vecās nāksies izņemt ārā, jauno ievietot ūdenī pirmo un tad vecās zivtiņas laist iekšā, sākot no vājākās un mazāk agresīvās. Diemžēl pat visu izdarot pareizi, tik un tā var gadīties, ka vistiņām ir grūti "atrast kopēju valodu" un sadzīvot.

Gailīti ir iespējams izmitināt kopā ar citām zivtiņām, bet prātā ir jāpatur pāris noteikumi:

1. Akvārijam vajadzētu būt vismaz 40 litrus lielam un ar daudzām slēpšanās vietām.

2. Zivtiņas nedrīkst būt krāsainas un atgādināt gailīšus, tāpēc, piemēram, gupijas (Poecilia reticulata) vai košie šķēpneši (Xiphophorus hellerii) nebūs laba izvēle.

3. Gailīši nav tie ātrākie peldētāji un tiem ir garas spuras. Tas savukārt ļoti ies pie sirds zivtiņām, kam patīk knibināt citu akvārija iemītnieku spuras un astes, piemēram, tīģerbarbēm (Puntigrus tetrazona).

4. Zivtiņām vajadzētu būt līdzīgām prasībām pēc ūdens parametriem – temperatūras, cietības un pH.

Diemžēl lielā mērā viss ir atkarīgs arī no gailīša rakstura. Ir gailīši, kurus ir izdevies izmitināt kopā pat ar gupijām, bet ir tādi, kas pamanīsies apēst pat ātros neonus un pletīs vaļā žaunu vākus, pat ieraugot uz akvārija sēžam naktstauriņu.

Gailīti noteikti nedrīkstētu izmitināt kopā ar zelta zivtiņu – kaut arī abas zivtiņas bieži vien tiek pārdotas komplektā ar mazu, apaļu akvāriju (kas patiesībā nav piemērots mājoklis nevienai zivtiņai), tām ir pilnīgi dažādas prasības pret ūdens parametriem un tās kausies savā starpā.

Drošākie kaimiņi gailīšiem ir mazi samiņi (koridoras, ancistrusi u.c.) un garneles, jo tie nav līdzīgi gailīšiem, nav koši un dzīvo akvārija dibenā, tikmēr kamēr gailītis peld vidējos un augšējos ūdens slāņos.